![]() | |
apēda brūklenāju viks jautā vilks mazajam vikam vilk, iedo padzerties pelašķu tēju vilks saka - tu ko viks izņem duncīti un padara to par ne-ieroci vilks uz to ir priecīgs, iedod vikam vienu viks saka vilkam, laba manta tev ir, vilk vilks, priecīgs uz tādu lietu pavērsienu vilks un viks ir labi draugi viņiem ir kopīgas intereses viks raksta dzejoļus bet vilks ir labs animālis viņš dzīvo mežā, gan viks gan vilks novilkt mazliet laiku lai duncītis notrulinās un tad mierīgi griezt torti nebaidoties savainoties |
![]() | |
kādu bēdu vakaru vilks saka vikam - beidz domāt un sāc zināt vilks domā uz to brīdi tajā brīdī, kad viks ir laimīgs visi kļūst priecīgi nav vairs mežā meža zvēriem raizes raizes aiziet jūrā dzert jūrā ūdens tā līdz acīm nevar redzēt, kur ir kas kas tu tāds gar manām kājām kas tu tāds gar vidukli un padusēm es jūtu tavas maigās rokas, vik tu mani turi stabili un tīri kad iesim atkal tālu jūrā vaļus skatīt tad redzēsim, kā tie kā māla bļodas sapildīti ananāsu šķēlēm sūta mums pa viļņiem skudru pūžņus skūpstus |
![]() | |
un lielas ir tās rokas kas pasauli kas pa pasauli, tas riņķiem vien uz brīdi vienā lielceļa tualetē tur kur rokturis pats nospiežas tur nāca skudras garās rindās atstāt savus pežu nospiedumus es gāju pakaļ garās rindās ar celofāna maisiņu uz pimpja un gaidīju, kad liksies slīpi ar visām priedēm, sūnām, ķērpjiem tad sataisīju maigu guļvietu izretināju skropstas un uzacis uzasināju zīmuļus iekuram un mēs dzērām aromātiskus baciļus ir labi gulēt gultā saldenā kad apkārt karo bada brāļi klusi kad laukā iznākusi tu raugies manā atvarā, māt |
![]() | |
jūs uzzīmējāt garas lentas no bezgalīga sākuma un pūta vējš man matos, nabā, sejā es zināju, tā nebūs vairāk rīt un izlīdzinu grumbas pierē izurbinu nāsis tīras lai svaigais gaiss, kas albatrosa ceļavējš lai mani aiznes tālu trejdeviņās jūrās un atspēries pret kāda cietiem papēžiem es lecu atraugāties vilcienam uz spārna es griežos vilkam līdzīgās un skrienu kleitās spīdīgās manas skropstas tavās augstpapēžu kurpēs mēs lūpukrāsu līmlentes uz pases es gribētu ar tevi grūstīties un pielipt sejai neredzētā skatlogā būs rītu atkal jaunas trimdas un klajumu sēs bezkājainas kaijas bet mēs uz sava bērzu tāšu vīna izlīdzinām visiem ceļu debesīs un neuztraucies ne nieka mēs atnāksim un atbrīvosim sēdvietu saviem cilvēkiem un saviem bērniem ar platu staru baterijām un leikoplāksteri uz miega artērijām |