magnetisms

jūs uzzīmējāt garas lentas
no bezgalīga sākuma
un pūta vējš man matos, nabā, sejā
es zināju, tā nebūs vairāk rīt
un izlīdzinu grumbas pierē
izurbinu nāsis tīras
lai svaigais gaiss, kas albatrosa ceļavējš
lai mani aiznes tālu trejdeviņās jūrās
un atspēries pret kāda cietiem papēžiem
es lecu atraugāties vilcienam uz spārna
es griežos vilkam līdzīgās
un skrienu kleitās spīdīgās
manas skropstas tavās augstpapēžu kurpēs
mēs lūpukrāsu līmlentes uz pases
es gribētu ar tevi grūstīties
un pielipt sejai neredzētā skatlogā
būs rītu atkal jaunas trimdas
un klajumu sēs bezkājainas kaijas
bet mēs uz sava bērzu tāšu vīna
izlīdzinām visiem ceļu debesīs
un neuztraucies ne nieka
mēs atnāksim un atbrīvosim sēdvietu
saviem cilvēkiem un saviem bērniem
ar platu staru baterijām
un leikoplāksteri uz miega artērijām