kādu bēdu vakaru vilks saka vikam - beidz domāt un sāc zināt vilks domā uz to brīdi tajā brīdī, kad viks ir laimīgs visi kļūst priecīgi nav vairs mežā meža zvēriem raizes raizes aiziet jūrā dzert jūrā ūdens tā līdz acīm nevar redzēt, kur ir kas kas tu tāds gar manām kājām kas tu tāds gar vidukli un padusēm es jūtu tavas maigās rokas, vik tu mani turi stabili un tīri kad iesim atkal tālu jūrā vaļus skatīt tad redzēsim, kā tie kā māla bļodas sapildīti ananāsu šķēlēm sūta mums pa viļņiem skudru pūžņus skūpstus |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |