magnetisms

gruzija man saka tā
tu tagad iedzer glāzi ūdens
un ieej eiropā
mēs tevi gaidīsim uz tumša ceļa
un neviena kājnieku mīna
nespēs kaitēt mūsu mīlai
un viss melnais aiz naga
vai citās krāsās jūs mūs negribētu redzēt?
un tas nodēvēja mūs par saprotošiem
par saprāta cilvēkiem
ar kuriem var sarunāt
un kuriem var novēlēt
kaut ko no savas labvēlības
labklājības un kā jums tur klājas
tajā kalnainajā reģionā
vai nebūtu laiks savaņģot
kādu duci seperātistu un
mēģināt viņus uzsist gaisā
kādā vietā kā ss.lv?

jūs uzzīmējāt garas lentas
no bezgalīga sākuma
un pūta vējš man matos, nabā, sejā
es zināju, tā nebūs vairāk rīt
un izlīdzinu grumbas pierē
izurbinu nāsis tīras
lai svaigais gaiss, kas albatrosa ceļavējš
lai mani aiznes tālu trejdeviņās jūrās
un atspēries pret kāda cietiem papēžiem
es lecu atraugāties vilcienam uz spārna
es griežos vilkam līdzīgās
un skrienu kleitās spīdīgās
manas skropstas tavās augstpapēžu kurpēs
mēs lūpukrāsu līmlentes uz pases
es gribētu ar tevi grūstīties
un pielipt sejai neredzētā skatlogā
būs rītu atkal jaunas trimdas
un klajumu sēs bezkājainas kaijas
bet mēs uz sava bērzu tāšu vīna
izlīdzinām visiem ceļu debesīs
un neuztraucies ne nieka
mēs atnāksim un atbrīvosim sēdvietu
saviem cilvēkiem un saviem bērniem
ar platu staru baterijām
un leikoplāksteri uz miega artērijām

un lielas ir tās rokas
kas pasauli
kas pa pasauli, tas riņķiem vien
uz brīdi vienā lielceļa tualetē
tur kur rokturis pats nospiežas
tur nāca skudras garās rindās
atstāt savus pežu nospiedumus
es gāju pakaļ garās rindās
ar celofāna maisiņu uz pimpja
un gaidīju, kad liksies slīpi
ar visām priedēm, sūnām, ķērpjiem
tad sataisīju maigu guļvietu
izretināju skropstas un uzacis
uzasināju zīmuļus iekuram
un mēs dzērām aromātiskus baciļus
ir labi gulēt gultā saldenā
kad apkārt karo bada brāļi klusi
kad laukā iznākusi
tu raugies manā atvarā, māt

kādu bēdu vakaru
vilks saka vikam -
beidz domāt un sāc zināt
vilks domā uz to brīdi
tajā brīdī, kad viks ir laimīgs
visi kļūst priecīgi
nav vairs mežā meža zvēriem raizes
raizes aiziet jūrā dzert
jūrā ūdens tā līdz acīm
nevar redzēt, kur ir kas
kas tu tāds gar manām kājām
kas tu tāds gar vidukli un padusēm
es jūtu tavas maigās rokas, vik
tu mani turi stabili un tīri
kad iesim atkal tālu jūrā vaļus skatīt
tad redzēsim, kā tie kā māla bļodas
sapildīti ananāsu šķēlēm
sūta mums pa viļņiem skudru pūžņus
skūpstus

apēda brūklenāju viks
jautā vilks mazajam vikam
vilk, iedo padzerties pelašķu tēju
vilks saka - tu ko
viks izņem duncīti un padara to par ne-ieroci
vilks uz to ir priecīgs, iedod vikam vienu
viks saka vilkam, laba manta tev ir, vilk
vilks, priecīgs uz tādu lietu pavērsienu
vilks un viks ir labi draugi
viņiem ir kopīgas intereses
viks raksta dzejoļus
bet vilks ir labs animālis
viņš dzīvo mežā, gan viks gan vilks
novilkt mazliet laiku
lai duncītis notrulinās
un tad mierīgi griezt torti
nebaidoties savainoties

dziestoši krūmu oreoli
man lūdzu vienu sezamu
vienu atveriet
divus alus
piecus miljonus korķu
un es jau burāju
kā apakšveļu pazaudējis
tālēs tumšās iesējs kaukāzu
ar maziem zāģiem un katram savu bēru zaru
lūdzu izdabūjiet mani ārā no mājām
tajās ūtrupes kraukšķīgās sēklas
tajās trauslās bulciņas
mazi kodolreaktori stūrē grēku
būsi izplūdis balona sfērā
un prasīsi vēl mazliet smalkās balss
kas saēd smilti, kas miltu bālā sejā
ar zobiem atdarināt viršu skaņas
ar kokli rokā skriet pret vilcienu
drēn drēn bm bm spēlē kokli neparocīgi
bet ātri iet uz priekšu
tik ātras gaismas paliek aiz muguras
peroni sadalās rokās un dzelžos
nododamos un sakausējumos
un tad jau arī medaļas sastājas rindā
mūsu barhats ir lentēs un plecos
spīts iegulst kā brūkleņu zapte
tūlīt jau taisīs vaļā veikalu
un skriesim grābsim katrā rokā pa piecām pudelēm
atkorķēsim ar zobiem vemsim vēl pirms dzersim
un sūtīsim savas dvēseles pastā un īmeilā
un mūs atkorķēs kā salūtu savāc dzērājs
kā atkusnī atklājas plaisas
pa kurām es nedroši ieslīdu mājās
aizkrampēju durvis un saraujos čokurā
mazajā spraugā pie roktura

kā papes gabals vējā sitas pret lustru
tā es ar klausuli gribēju nožņaugt blusu
visas kājas atrāvu uz aizmuguri
un nesāpēju, kad man koda rokā
atņirgtiem zobiem dziedāju pink floyd the wall
un man beidzās nieres un redze, un balss
balsene implodēja no pakauša centra
mati sarāvās uz iekšu kā iegrimis akacis
ar velēnu cepuri piekrāvu vezumu
un atņirdzos kā labu darbu padarījis
vēnās mazuts
acu ogles balti māli
iezied mani ar sāli
uzcep divreiz apgriežot
iedzer
uzber sāli
apgriez
nogriez gabalu
samal gaļu raugā
atraugājies gari
un sirsnīgi pateicies gRAUDĀt uz kušetes pie ārsta par simts miligramiem gara dvašas

peligrīns nepanesa smaku uz rokām
peligrīns mazgājās spokā
nesiet mani apkārt pa centru uz rokām
piedāvājiem lielveikalā
lieciet uz polkām
plaukstās sudraba pulksteņi
zvanns mamai
uz koreju karot pret poļiem
perestreļkas
ar kombinezonu pār acīm
skrienu dīvainā gaitā
kā izvairoties
kā negaidīti aprokot mīnas
un laukā
prom
tik ātri, ka pazib naži gar acīm
velns, atkal sapinos sevī

стоп
белая ночь
радуга мстительница
квартет на палубе
мадам солженицiна
квартира 5
настольная  битва
накладная свердловская
умственный клик
борода материнская
купюра вавилон
мизантроп квартира
мольер мопасан милош
стеклянная бритва

barikāžu atceres snaiperis
drēbēs iesūcies krokodils
slapiņ, padod alu
roga, atkorķē sardīni
iedod buču zivs čaulai
iekod beretē atmuguriski
pūt mugurā pūt vējiņ putinam mugurā garas stērbeles indīgus garaiņus
stalaktītus galu galā
maldugunis
mednieku sietiņus
drostaliņas
izkūpi ar

kad es ienāku no balkona
es pieslēdzos mammai
un kā viņa ir pazudusi viena gultā
miegā varbūt viņa ir priecīgāka
viņa ir maza sieviete
kā es viņai varētu palīdzēt
jautāja kāds es
es domāju (tālāk)
tauta lasa manuskriptu
saulē izkūst tērauds
tēti, čau
mamma, čau
lieliskā pelagejā tek upe
kūst sniegs uz ledu(s)
priede sūkā ledu
es
bieži paliek stingrs
skriemelis uz ledus
ir mājpuķīte vaira
nedod d priedei no
burkānu sula saulē
kaplacis mietu mutē
bļauj stiegri
stipri turas medūza
lauž muskuli
sniega siksna
saspiež krūti
ledaini vēj(š)
kniepadatu lins
burkānu sula
ir izpletnis
izsenis

visu gadu jēzus nāca
kas to jēzu aicināja
poncijs pilāts, suņi, kaķi
tie to jēzu aicināja
atnāk jēzus nosalījis
bēdīgs dienas vakarā
gaidi jēzu, kad tev pieleks
nav mums krāsns iekuram
tikai veci kauli, sirmi mati
kropls acu skatiens tāls
nenāc brēkdams, ka nav labi
zupas katla atvarā
paņem līdzi līgaviņu
savu pliku mariju
nenāc klāt kad auksti sviedri
metas liesmu pudurā
iekur guni baltā māra
sadedz visas petardes
un kad ienāks prātā sāļi
būs tad zupa gatava
ar prieku izdomātas rindas nepiekļaušanās vakarā, lai visiem sirdī ir duļķes un izteiksme kad novelkājas kā apģērbs, tad par atlaidēm neko nevarēs dabūt pat par pilnu cenu, bet kurš tad prāta nabags var maksāt dubultā, kad no veikalu plaukta iznāk jēzus un saka - aidā

bodlērs man atsūtīja konvertā sūdu
no kuras no karietēm tas? es domāju
es domāju? tātad es [.kasu.esmu.lasu.basu kāju.liesmu kratu. burāju AKDIEVS]
kā kajs no cara laika monētas
es nokāpju uz aukstas zemes tāles
un glabāju savas mājas ar brezenta hieroglifu
un brezenta horizontu vertikālu momentu liesmās satērptu miljonu klaigas un sinagogu

klientiem parasti vēderā ir svins
tas no garā šāvienu pavediena
kad sēdi pie lētā gala galda
un kad uz tā stāv svečturis
tad tu skaties svešās acīs
un tur mīlējas liesmiņas
ar garu svina kātu tu ķeksē paliekas
mazā melnā manuskripta drātis
ar ko tu biji saņemts kad startēji
vai klausies ko es tev saku?
tas taču rūsganais tērauds
neaiztiec viņu ar rokām!
tam kancerogēns
tam brālis bokseris
tas sodrējs tas klausās ko saki
tas atlokā bolās
tas esmu es no citas puses
to labprāt piedraugotu
tie labie smaidi vienmēr kūst
tu leknās ūsas tu uz mūsu busi skaties
tu klausies tu kūsas nejau no tīra zelta
es piedodu tev tavas pārestības, kungz
tu esi uz velna paraušanu

balerīna ar kāju aiz auss
sper sirdsšķīstam vilciņam
kas mani iegrieza?
kas mani saķers, kad stāšos?
tādi bravūrīgi acu uzmetieni
tādi kauslīgi prāta darbi
es gribētu būt par paracetomolu
es gribētu precēties ar āderi
un domas tad ietu pareizā virzienā
es to zinu
un varu pavēstīt pāvestam
lūdzu uzklausīt manu vēstuli, kungs
tajā es izklāstīšu lietas būtību
lai lietū stāv svētajie gari
un lai mani neaiztiek Atoms
un godaviesi no plauktiem skatās
kā tas plānprātiņš dresē mani
ar kaulu stangām es raušu dvēseles
un godāju bijušus draugus
mūsdienas pārnāk mājās ar tukšu ķešu
un dabon pa galvu no patēva
ubadzētāja ubaga Montgomerī
kā jūs lūdzu saukt šai vēlā stundā?
kūlas klūgas mazie groziņi
lūdzami pavizināt mani ar gaisa tramvaja trosi ap kaklu kad līst
tad es pieceļos kājās uz verdoša trotuāra
un gaudoju līdzi mehāniskajam mēnesim
kas norūdīts un kara mākslā apmācīts
un kuram tad pietiks resno galu
lai aizbīdītu saulessargu
un kūkotu kā to dara
es
nobrucis buratino kombinezons
un lustras baroka veidnēs
un klaustrofobiski biseksuāļi
modri par tēviju
par koloniju
belarusiju
onāniju

kulinārijā pasūtīju zebru
un trīcēju visās miesās kā āliņģis
kā rentgenu apēdis dzīvnieks
tas no laukiem
no lielajām āfrikām pārbrauca brālis
viņš bija sapotēts viņam plaušās bija ķīna
es gulēju ar dienu par nakti nedomāju
es gulēju par dienu ar nakti nedomāju
es klauvēju pie pētera un dainas durvīm
un lauzos iekšā pērkamā institūtā
bet tikai galvaskausu burvis
var aptvert visas nāvējošās durvis
kas aizcērtas ienaidniekam pie kājām
pie deguna tek puņķis
no deguna sāk mirt miesa
karatiesas priekšā trīc ausis
un kad sirdī iedur tik stipri
ka autobuss apstājas uz piecām minūtēm
vai tev dēliņ viss labi
vecie cilvēki ir tik nevarīgi
viņi ir dzīves moku saēsti
lai gan stulbie idioti
viņiem bija jābūt visas pasaules māņiem
bet viņi ak pensijas vergi ak nožēlojamie
ak šausmas kā manas nieres ir izvagojuši spraušļi
es dāvāju jums šīs kapu puķes
lai helvetika izvest opija atkritumus
vajadzīgajā laikā un jā
man vienreiz jau dzīve beidzās šausmīgās mokās
es biju novārdzinājis savu ķermeni ar vielām
un tad kad dzīvība vēl turas trūdošos zaros
kad vējš nes dzīvību un pie tās tu ķeries
tad viiem ir jauks jaunums zināt
par taviem rododendru orķestriem
kas zog zemeņu platības un tajās audzē mazbērnus
kā multiplikatora efektu kā taureņus uz vēsām drātīm
es vienreiz šito izbeigšu
un rausīšu naudu kaudzēm
visās rīklēs sausi gulēt
visās māgās kāds jau dus
un kad celsies bārkstis melnā naktī
tad būs atbraucis pēteris I ar leikoplāksteri uz acīm

i got a toilet in my bed
it writes bukowski poetry
i got an ant in my pants
it's in my bed
i tell you one by one
things i have done
and you will count endlessly
because there is no cunt
who can and who would
if i could tell you all about it
you would probably suffocate
untill you would be dead
to your knees pray
for forgivness for fortification
mortification suffocations
stillness in the end
beginning of sadness
bureaucracy of divsion
and stillness of pendalum of sorrow
to be known from the

ambasadors piekļuva manai dzīslai un laizīja rētu tik sirdīgi tik pašaiziedzīgi ar pilnu atdevi un rāpjo nakts aizsegā pa stāvu nogāzi, lai redzētu pilsētas ugunis uzsprāgstam māgā iesprostotas un izgaismotu titltus uz divsimts miljoniem mikrosekunžu un laistu ārā savu garu citu garu svešu garu visiem kopā auksts

košas drānas apāvu
kā pāvam mēģina uzstīvēt cepuri
ar kurpi paspēru prusaka mājiņu
un glaunā spogulī spogulī spogulī
tad raudzījos trīs stundas rudenī
un regulēju savu zelta roleksu
tad raudzījos spogulī spogulī
piezvanīju draugam par rudeni
pasūdzējos dažādas tēmas iztirzāju
un uzrakstīju administrācijai cedeli
sakot, ka kauns, kabriesmīgi kauns
par kalpotāja viesmīlību samaksāju
drausmīgi dārgas kaklasaites izmazgāju
daudzus stāvus apstaigāju
mūžīgos draugus x
es esmu malkolms x

es ielietoju kādu aizdomīgu tableti
un tvēru patvērumu pie paklāja
kas nobildēts atkailinātā skatā
logā pa balkonu viesnīcā ienācu
ar kaķīti celofāna maisā un saku
man lūdzu divvietīgu numuru šai naktij
un portjē pasauc oficiantu
un saka, lai ierāda man tādu telefonu
kura būdā būtu mājīgi
bet es māju ar galvu un saku
jūs pareizi sapratāta
esmu kaķa saimnieks
un tik dikti esmu šodien nostaigājies
pa lietus iemītām pēdām un
mēness piespīdētām
ka labprāt atgultos divvietīgā gultā
jo raugiet mans kaķīts
viņam ir zilas acis
mans miežagrauds man pavadā
pie atslēgām kā knariņš
un es apsolu nelietot vannas dvieļus
un ziepītes nefenderēt
bet raugiet kas man
man debesīs skan pašam sava zvaigzne
tai vārdā Rokenrols
un es esmu sapuvis