the · little · things · in · life

lai arī cik skaisti būtu tas, ka šogad ziema mūs tiešām ļoti lutina, es nespēju izturēt to sastinguma sajūtu, atrodoties ārpus (un reizem arī iekš) mājas. tā nu es savā rudenīgajā mētelī devos ārā, un prātā iešāvās kāda diezgan pieticīga, tomēr sirdi sildoša doma- man obligāti jāieiet rimī pēc zero kolas. jau doma vien par E vielām pārbagāto mākslīgo saldumu lika uz brīdi aizmirst par atsalušajām kājām. ienākot veikalā mani pārņēma gluži vai svētlaime- vienmēr fonā skanošais un mazliet depresīvais radio "Skonto", pazīstamās kasieru sejas un siltums ļāva uz brīdi aizmirst, ka man ir auksti, un ka šodien nespīd saule.
tralalllāāāā.....es jau zinu no galvas, kurā plauktiņā stāv mans mīļākais padzēriens, un dodos taisnā ceļā turp! bet tur mani sagaida kaut kas tāds, kas mazliet "izsit no sliedēm"- redzu tikai rimi kolu, pat parastās un light kolas nav. bet man jau pustukša glāze ir līdz pusei pilna, tā ka es taisnā ceļā dodos uz ledusskapi pēc aukstas kolas. un tad notiek pats šausmīgākais- es ieraugu, ka viss kolas ledusskapis ir absolūti tukšs! pilnīgi! arī fantas un spraita nav! viegla šoka pārņemta vēlreiz un velreiz izstaigāju visus dzērienu plauktus. un visur es redzu vienu vienīgu rimi etiķeti- rimi kola, rimi fanta, rimi spraits, rimi ūdens tāds un tāds. okei, lai jau viņi taisa savus ūdeņus, pelmeņus un ,galu galā, arī man plauktā stāv viņu makaroni, bet nu come on, tā taču ir kola! varbūt pilnam komplektam vajadzētu sākt ražot arī rimi košļenes un apakšbikses? es tūliņ apraudāšos un vairs nekad neiepirkšos rimi ha-ha-hā-ha-hā