...
Posted on 2012.08.28 at 11:32Fīlings::
energetic
Kā teica team leaderis, tad - jo ilgāk viņš strādā Amazonē, jo trakāk... Ehhhh...
Amazone ignorē oficiālās angļu papildus brīvdienas. Pat, ja mums brīvs (kā vakar), tad tas mums jāatstrādā. Brīvs droši, ka tāpēc, ka anyway nebūtu neviena, kas preci piegādātu.
Kā teica kāds bijušais darbinieks - tur neļauj strādāt. TIešām.
Krists atgriežas Latvijā, tuliņ pēc kajakošanas ar kajakeru klubu Velsā. Manā prombūtnē paguvis notestēt vēl vienu mākslīgo WW trasi - Notingemā. Esot visai nikna. Viņa kontā jau 3 tādas.
Pēdējā laikā esmu pārstājusi rīt cukurotos saldumus tik trakos apmēros. Tas labi, jo sāku jau pieņemties arī svarā, ne tikai apkārtmēros. Nu labi, varbūt citiem tas nav tā pamanāms, bet man ir un ar to pietiek. Riepa ir uzaudzēta.
Pēdējās pāris nedēļas bija atcēlusies ikrīta skriešana un pēdējo ~ nedēļu pat ikrīta vingrošana. Ne pārāk labi.
Bet vakar atsāku. Vingrošanu pats par sevi, bet ari skriešanu. Un vakar iekrita reize, kad nav tā kā parasti. Bija brīvs laiks un tad nu nodomāju, ka skriešu "tik, cik lien" tāpat kā parasti ēdu "tik, cik lien". :D
Un skrienu, skrienu vēl un man neapnīk... Nu labi par to neapnikšnau nav gluži taisnība, bet, jā, iekrita tā vieglā reize, kad nekas nesāp, nedur sānos, elpas ir gana un nepiekūstu. Skrēju turpu un šurpu pa velo celiņu, nevarēju sagaidīt, kad piekusīšu. Tā arī nesagaidīju, likās, ka maratonu varētu noskriet. TOmēr, ja mēģinātu skriet tādu, tad nostrādātu sviestmaizes likums un maratons jebkurā gadījumā man apniktu, ja man apnika skriet pat vakar, kas bija galvenais iemesls, kāpēc pārstāju. Nu labi, arī dabiskās vajadzības sāka prasīties un nolēmu, ka pārforsēt pēc liela pārtraukuma nevajadzētu.
Pēc skriešanas arī nebiju gandrīz pat aizelsusies (citreiz jūtos aizelsusies pat no nenozīmīgas piepūles), nekas nesāpēja, viss ok. Nezinu, kādi apstākļi radīja tik vieglu skriešanu. Jāsāk pievērst uzmanība detalizētāk.
Amazone ignorē oficiālās angļu papildus brīvdienas. Pat, ja mums brīvs (kā vakar), tad tas mums jāatstrādā. Brīvs droši, ka tāpēc, ka anyway nebūtu neviena, kas preci piegādātu.
Kā teica kāds bijušais darbinieks - tur neļauj strādāt. TIešām.
Krists atgriežas Latvijā, tuliņ pēc kajakošanas ar kajakeru klubu Velsā. Manā prombūtnē paguvis notestēt vēl vienu mākslīgo WW trasi - Notingemā. Esot visai nikna. Viņa kontā jau 3 tādas.
Pēdējā laikā esmu pārstājusi rīt cukurotos saldumus tik trakos apmēros. Tas labi, jo sāku jau pieņemties arī svarā, ne tikai apkārtmēros. Nu labi, varbūt citiem tas nav tā pamanāms, bet man ir un ar to pietiek. Riepa ir uzaudzēta.
Pēdējās pāris nedēļas bija atcēlusies ikrīta skriešana un pēdējo ~ nedēļu pat ikrīta vingrošana. Ne pārāk labi.
Bet vakar atsāku. Vingrošanu pats par sevi, bet ari skriešanu. Un vakar iekrita reize, kad nav tā kā parasti. Bija brīvs laiks un tad nu nodomāju, ka skriešu "tik, cik lien" tāpat kā parasti ēdu "tik, cik lien". :D
Un skrienu, skrienu vēl un man neapnīk... Nu labi par to neapnikšnau nav gluži taisnība, bet, jā, iekrita tā vieglā reize, kad nekas nesāp, nedur sānos, elpas ir gana un nepiekūstu. Skrēju turpu un šurpu pa velo celiņu, nevarēju sagaidīt, kad piekusīšu. Tā arī nesagaidīju, likās, ka maratonu varētu noskriet. TOmēr, ja mēģinātu skriet tādu, tad nostrādātu sviestmaizes likums un maratons jebkurā gadījumā man apniktu, ja man apnika skriet pat vakar, kas bija galvenais iemesls, kāpēc pārstāju. Nu labi, arī dabiskās vajadzības sāka prasīties un nolēmu, ka pārforsēt pēc liela pārtraukuma nevajadzētu.
Pēc skriešanas arī nebiju gandrīz pat aizelsusies (citreiz jūtos aizelsusies pat no nenozīmīgas piepūles), nekas nesāpēja, viss ok. Nezinu, kādi apstākļi radīja tik vieglu skriešanu. Jāsāk pievērst uzmanība detalizētāk.