Magnesia

Pa ceļam uz darbu daudz kazeņu krūmāju. Tās nu loku iekšā desertā pirms darba. Bet šodien pārstāju ēst. Bet salašiju trauciņā. sanāca pilns liels pusdienu trauks. Un vēl tur palika 5 tādi apjomi.
Skudras arī sanesu pilnu māju.

Atgriešanās Pboro rezultējās ar retu parādību manam rumpim. Kaut kā sastiepās vai savilkās, vai sapūtās spranda. Un tik spēcīgi kā vēl nekad. Sākumā vēl tak sebe, pamasēju sev pati - kļuva ciešami, bet darbā kaut kā kastei krītot strauji sarāvos, ka pagalam sačakarēju. asaras bira tā vinekārši. Paliku stīva. staigāju kā robots. ar velo vēl kaut kā pabraukt varēju, jo galvu atliekt bija mazāk mokoši, kā pagriezt jebkurā citā virzienā.
Cerēju, ka izgulēšos un pāries, kaut zināju, ka pagulēt nevarēs. pozu atrast arī nevarēja. negulēta nakts un 6os biju domājusi jau celties, jo neredzēju jēgu turpināt mocīties, bet piecelties nevarēju, turpināju gulšņāt, aizmigu. ar mocībām izrausos no gultas ap 9 un stīva gāju lūgt savus kaimiņus, vai kāds nevar man pamasēt, jo zināju, ka tā pastrādāt nevarēšu - ne noliekties, ne pagriezties, ne pakustēties.

Un ko domājies... Antrai ir masāžas krēsls. Nu kaklu gluži labi nemasē, bet es kaut kā iegorījos, lai izmasētu arī to.
Vēl sāp, bet vairs ne krimināli un pakustēties arī var. Tas pats galvenais. ar laiku jau pāries pavisam.

Lai svētīti masāžas krēsli!

Dators sāk mest paziņojumu, ka cietais disks krešo... Jāmainot vai jālabojot... Nu tikai ne tagad....