Magnesia

Draugos.lv klīstoš jociņš spociņš:
Emigrantu pamatkļūda - pārspīlēt problēmas savā valstī un nenovērtēt tās svešā.

Tā parasti ir, daudzi brauc šurp, domādami, ka te būs baigā zelta bedre. Bet gluži jau tā nav. Te ir savādāk, cita sistēma, kas jāpieņem un zelta bedre nav. Tie paši pasākumi un nodrošinājums nāk ne no kā cita kā apdrošināšanas - katru nedēļu automātiski atvelk no algas par insurance. Mēnesī savācas laba summa. Kad vēl nodokļus vilks nost, vēl arī tur.

Protams, tiem, kam nekā cita i nav, Latvijā viss izčākstējis un zudusi pēdējā cerība, tiem savādāk.

Es braucu šurp ne ar domām par zelta bedri, man ir savādāk. Nebiju bezdarba nomocīts latvietis, kurš izslāpis bez darba.


brīžiem eju pa ielu un lidoju kā agrāk, tie ir tie brīži, kuros sajūtu sevi dziļi un sajūtu, ka mīlu visu pasauli. tā viegluma sajūta. Brīžiem jau tā bija arī Latvijā, uzplaiksnīja, bet tomēr bija kaut kur noslēpusies. Biju mentāli nogurusi.

Temperatūru vēl jūtu, toties sācis parādīties izsalkums. Pozitīvi, pazīstama sajūta. Tomēr domāju to pārvarēt un tikai šo to padzerties, nevis saēsties uz nakti.

Ak, jā, man šodien svētki. Santa ir aizdevusies ciemos, dators ir brīvs lietošanā. :D

Šodien brīvs, sadarīju visādas lietas. Dabūju kontu HSBC bankā, vēl jāsagaida karte.
uzrakstīju un aizsūtīju vēstuli omei, piereģistrējos ārstam - tā - visādam gadījumam, slimības lapām, ja nu kas, jo citādi neesot jeega pie šiem iet, izraksta tikai antibiotikas jebkurai kaitei. A bezrecepšu zāles te lielveikalā ir nopērkamas.
uzzināju arī autobusa nr un laikus, ar kuru var aizbraukt uz darbu un vēl šo to sadarīju.

Modris beidzot sāk strādāt, šodien šim pirmā diena, redzēs, kā būs gājis. Tagad sanāk, ka teju visa ģimene puķu biznesā ir/ir bijusi iesaistīta. :) Ome jau stipri sen, Elita, mamma, tagad es un Modris.