Magnesia

Man velo cimdiņi diezgan pieguļoši rokai - nez vai iedabūšu tādus vēl apakšā un pat, ja - tad man rokas tajos tāpat atsals tādā laikā, kādā braucu piektdien. Mna pat slēpošanas cimdos rokas bija aukstas. brrr... kaut kādos plānos adītos cimdos. ni, ni. Grādi tuvu nullei, plus paliels riktīgs ziemelis, + mitrums kā tāds.. Es neatceros, kad vēl būtu tā salusi, nenormāli, pilnīgi nepārspīlēju. Zem flīsa arī bija tikai plāns džemperīts pusgarām rokām. Atcēlu visus ieplānotos braucienus - ka tik ātrāk līdz mājām, kur gan ari zināju, ka negaida pārāk silta istaba. Neinteresēja neviens pasaules matracis, nekādi sūtījumi, absolūti viss pārējais bija nesvarīgs - ka tik siltumā ātrāk. Darbā noslau, pa ceļam pārsalu, mājās palēnām sasilu ar karstām tējām un savu silto kamzolīti - tas mani nekad nav pievīlis. Pat gulēju tajā un mammas adītajās vilnas zeķēs.

jā, jā, izvilku no gultsapakš's slēpošanas jaku. Es nezinu īstenībā, vai tā tiešām ir slēpošanas jaka - man uzdāvināja. Īsti, šķiet, ka nav. Šķiet par plānu, bet veļļošania vajadzētu būt perfektai.
Otrreiz tā salt, kā piektdien mūžā negribētu. Esmu siltummīlis.