Magnesia

Sestdien aizdevos kopa ar D. pa viņa darbiem - sastādīt viņam kompāniju, īsināt laiku un dabūt kaut kadu diferenci pašai.

Bija gara diena, bet maršruts pagadījās gana jauks un skaists. Bet dažu lažu dēļ diena izvērtās ļoooti gara - uz 12 h braukāšana riņķī, kā rezultātā līdz mielēm bez apstājas braukšana busā. Laikam vajadzēja norudīties potenciāliem gariem braucieniem. Iefiksēju skaistu dāņu zemi. Vietām tā ir tik plakana kā spogulis, cik vien tālu skats sniedzas, bet brīžiem jauki pauguraina un Dānijā nemanīju neapsētas pļavas. Populāŗa kukurūza, graudaugi, mazliet arī rapsis. Un cilvēki gozējas pie jūras. Te viņī ir.

Vakarā ievērtēju D. pieminēto Falck monopolu - viņī ne tikai apsargā mājas te, bet darbojas kā palīdzības dienests uz ceļa ar. Un kā šodien atklāju - arī ugunsdzēsēju auto ar šamo logo.

Aizvakar nokavēju ķiršus... daži majsaimnieki salasa savā dārzā ogas vai citus labumus, plus vēļ istabas augus, pogu kolekciju un citu visu ko un tirgo ar pieliktu cenu zīmi klāt. Bet paši tur nestāv - viņiem pieņemts, ka cilvēks atstāj naudu kastītē vai vnk uz galda un paņem, ko grib. Cenas ir minimālas, salīdzinot ar veikalu. Ķiršī 4x lētāķ.

Vakarā noskatījāmies Notinghilu. Tā, lai kaut kas viegls, pasekls pēc smagas dienas nepierasti karstajā Dānijā. Kaut kur rādīja 28 grādus.

Šorit jau agri aizdevamies uz Silkeborgu jeb zīda pilsetu. Ar autobusu.

Nolemam sakt ar no centra talako galu, bet tas izradijas "neveseligi" tals parsvara tapec, ka nebija ta verts. Nu labi, biki redzet guļamrajonu, bet bija bik perebors,tomer mesties atpakal likas nesakrigi. Tapec griezam celju, kur vien varejam un es metu acis uz it ka nelielo netalo mežiņu. Bet, ka lidz turienei tikt... Ja LV ir noblokjeti ezeri jeb ka D. forši izteicās - iebuveti, tad šeit ir iebūvēts mežs. :D Sākām iet pa šķērsielu meža virzienā, bet mājas tik blivi, tik blivi 1 pie otras... i ne taciņas.

Un te man japiebilst kā atkape... Par zviedriem man bija zinams priekstats kā par lielakiem/mazakiem snobiem, tomer nevienu tadu isti snobisku (vai vismaz vinja pazimes) man sastapt neizdevas. Tachu par daņiem nebija absolūti nekada priekštata - absolūti neko negaidīju un nebuveju - balta lapa, tomer seit starp šīm mājām bija 1 snobisks un pat neviesmīlīgs eksemplāŗs, kam nepatika, ka tūristi tur staigā - dzina prom. Nē, nelamājās, bet ar žestiem rādīja. Nu labi. Priekštats ir radīts. :D Nekur neko tādu līdz šīm neesmu piedzivojusi. Nē, tas nenozime, ka visi dāņi tādi tagad - pagaidām tikai 1. Bija jauka dāniete gados, kas laipni un atsaucīgi iztulkoja nezināmos vāŗdus autoostā. uc.

Tikām beidzot atpakaļ uz centru, krustu šķērsu izstaigājuši otru krastu. Laimīgi āŗā no guļamrajona, tomēr, ja nebūtu tur gājušī, būtu ātri izsmēlušī pilsetas šarmu. Pravu gabalu nostaigājām pa visam 6 h, pie tadm abolūtā relaksa režīmā, ēdot avenes, gurķojoties pie ezera utt.

Visādi citādi pilsēta jauka un ļaužu pilna (izņemot centrāļo laukumu), mīlīga. Izstaigājām visu un aizbraucām majas agrak nekā bija ieskicēts. Dabūjām arī pa picai izsalkuma brīdī, pat diezgan leti.

Atpakaļceļā šōferitis bija ar veseligu humora izjutu. :D

Vakarā vēl tikām uzlugti pie Adriana. Papļāpājām. Uzzināju vēl daudz jauna par Āfriku, ka šai programmā cilvēkus "use, abuse, overuse, misuse and confuse". :D Vispar nav tik traki kā ieprieksh stastits un deklarēts, bet tomēr tā ir katorga ar mūzīgu izsalkuma sajutu.

Bet Dāniju daudz redzēju caur busa logu - visus tos mazos ciematiņus, no kuriem lielā daļā droši vien nekas vairāk arī nav par ceļu caur tiem.

Nu jau gandriz celja jutis uz Vāciju. Paliec sveika, Dānija.