Magnesia

Vakar labs nobeigums velo braucienam mājās. :D Jautrs drīzāk.
Pie pašām mājām, pēdējais pagrieziens. Nevaru izņemt, sāku slīdēt. Tīrs ledus, tāds kā pulēts, bet negluds. Nostāties uz kājām arī nevaru, jo zābīši arī slīd nenormāli. :D slīdu virsū mašīnai. Mašīnai jau nekas, atbalstos ar roku pret to. Kuat kā uztenterējos uz takas un pabeidzu braucienu pēdējos daždesmit metrus stumjot, jo tur visa ietve vienā ledū. :D

Šodien gan disaster ride. Sniegs tādā konsistencē kā putra un pabraukt nevar visur, kur tā putra. Abi rati slīd, katrs var pat uz savu pusi. Satiksme šodien arī intensīvāka, tāpēc nācās a'š apstāties, lai titku pāri ielai, lai, savukārt, nebrauktu pa ietvi, kas ir neiespējamā misija.

Par brīnumu nenovēlos gan, bet šī ir tā diena, kad labāk braukt ar auto, jo, lai brautku tikai pa ielām, jābrauc līkums, bet velo celiņš vēl bija kaut cik normāls, nebija pakusis. tik pa ietvēm - kamēr tiek uz ceļa.

Joprojām kaitinu visus menedžerus, uzbāžoties ar savu uzmācīgo jautājumu par garajiem holidejiem. Dabūja rokā to peiroli telefoniski un apsolīja rīt no r'tia atrisināt. Kuat kā čujs, ka pēc visas šitās stulbās 3 nedēļu gaidīšanas, būs atbilde negatīva. Bet varbūt esmu vnk zaudējusi jau visas cerības? Bet redzēs.