Jauns rīts, patīkams rīts.
Posted on 2013.10.16 at 16:07Fīlings::
good
30.08.
PIecēlos, pamodos. Jušana jau labāk. Aizčāpoju uz loungu, dabūju kafiju.
Sarunāju ar adminīti (ne tā pati, kas apsolīja datoru, ja vajadzēs), ka viņa iedos datoru, kad atbrīvos to no darba pienākumiem.
Tikmēr pieņemu švako brokastu piedāvājumu - kruasāni vien, ja neskaita tēju/kafiju. Ar Utrehtas B&B nesalīdzināt, bet ir labi tie paši kruasāni. Paņēmu vairākus. Dabūju netu datorā un sameklēju hostus. Atradu Horvātijā pa ceļam uz Ungāriju hostu, kurš bijis LV un priecīgs hostot latvieti. Forši.
Nolēmu, ka nekur nesteigšos - gribu relax. Plāns ir izstaigāt šito nelaimīgo cilvēku pilsētu un tad pieteikties tam "sicīlietim" uz ekskursiju pa Padovu. Izstaigāju un, ieraudzījusi bodīti ar tiešām lētām cenām, nolēmu tomēr iegādāties šo to, ko vēlāk kaut kad apgleznot ar dekupāžu. Gaidīdama, kad pārdevēja atbrīvosies, dzirdu viņu skaitam preci...krieviski. Nu jā. Šitādi tūrisma centri pilni ne tikai ar krievu tūristiem laikam.
Netālu no manā pasaulē slavenās baznīcas ieraugu to dredaino puisi. Ubagojam ar šiltīti. Piegāju papļāpāt - franču puika, kas ceļo pa Eiropu, apmeklējot festivālus. Tagad beigusies nauda un ubago, lai dabūtu naudu ceļošanai. Nu katram savs ceļš. Nezin, kā viņam būs veicies. Vakar viņš manī esot atpazinis stopētāju - kartons paliek kartons.
Izblandījusies gana pa Venēciju, tā ap pusdienslaiku dodos ārā, ar cilvēku palīdzību atrodu autobusu, lai tiktu uz Mestri un sastaptu Roberto. Viņš atbrauc savākt mani un saka, ka ir siestas laiks, kad viņš parasti atguļas pasnaust. Stāsta, ka tagad brauksim pie viņa, kur mēs pagulēsim. ta ta ta tā.... Man ieslēdzas aizsardzības mehānisms - ko nozīmē "mēs gulēsim??!". Tad viņš piemetina - viņš gulēs savā gultā un es - savā. Fūūū. Bet sajūta par viņu tomēr nav "tīra".
Viņam Padovas perifērijā, Villanovā, ir B&B, kurš maksā tikpat, cik hostelis Venēcijā.
Es uzprasos uz to, ka dabonu internetu, kamēr viņš guļ. Pabaudīt dārzu, leitojot i-netu nesanāca gan, bet tomēr pa ilgiem laikiem izdarīju tur, kas darāms īsumā.
Man paranoja par domu lasīšanu iestājusies. :D Sāk šķist, ka teju visi lasa manas domas.
PIecēlos, pamodos. Jušana jau labāk. Aizčāpoju uz loungu, dabūju kafiju.
Sarunāju ar adminīti (ne tā pati, kas apsolīja datoru, ja vajadzēs), ka viņa iedos datoru, kad atbrīvos to no darba pienākumiem.
Tikmēr pieņemu švako brokastu piedāvājumu - kruasāni vien, ja neskaita tēju/kafiju. Ar Utrehtas B&B nesalīdzināt, bet ir labi tie paši kruasāni. Paņēmu vairākus. Dabūju netu datorā un sameklēju hostus. Atradu Horvātijā pa ceļam uz Ungāriju hostu, kurš bijis LV un priecīgs hostot latvieti. Forši.
Nolēmu, ka nekur nesteigšos - gribu relax. Plāns ir izstaigāt šito nelaimīgo cilvēku pilsētu un tad pieteikties tam "sicīlietim" uz ekskursiju pa Padovu. Izstaigāju un, ieraudzījusi bodīti ar tiešām lētām cenām, nolēmu tomēr iegādāties šo to, ko vēlāk kaut kad apgleznot ar dekupāžu. Gaidīdama, kad pārdevēja atbrīvosies, dzirdu viņu skaitam preci...krieviski. Nu jā. Šitādi tūrisma centri pilni ne tikai ar krievu tūristiem laikam.
Netālu no manā pasaulē slavenās baznīcas ieraugu to dredaino puisi. Ubagojam ar šiltīti. Piegāju papļāpāt - franču puika, kas ceļo pa Eiropu, apmeklējot festivālus. Tagad beigusies nauda un ubago, lai dabūtu naudu ceļošanai. Nu katram savs ceļš. Nezin, kā viņam būs veicies. Vakar viņš manī esot atpazinis stopētāju - kartons paliek kartons.
Izblandījusies gana pa Venēciju, tā ap pusdienslaiku dodos ārā, ar cilvēku palīdzību atrodu autobusu, lai tiktu uz Mestri un sastaptu Roberto. Viņš atbrauc savākt mani un saka, ka ir siestas laiks, kad viņš parasti atguļas pasnaust. Stāsta, ka tagad brauksim pie viņa, kur mēs pagulēsim. ta ta ta tā.... Man ieslēdzas aizsardzības mehānisms - ko nozīmē "mēs gulēsim??!". Tad viņš piemetina - viņš gulēs savā gultā un es - savā. Fūūū. Bet sajūta par viņu tomēr nav "tīra".
Viņam Padovas perifērijā, Villanovā, ir B&B, kurš maksā tikpat, cik hostelis Venēcijā.
Es uzprasos uz to, ka dabonu internetu, kamēr viņš guļ. Pabaudīt dārzu, leitojot i-netu nesanāca gan, bet tomēr pa ilgiem laikiem izdarīju tur, kas darāms īsumā.
Man paranoja par domu lasīšanu iestājusies. :D Sāk šķist, ka teju visi lasa manas domas.