| 10:12p |
Un mēs lēkājām niedru ezerā. Tā bija tāda mūžība. Nekur neviena nav. Nekad neviens nav bijis. Nekad neviens vairs nebūs. Tikai mēs lēkāsim niedru ezerā un tad reizēm aiziesim pa baltu ceļu. Kurš nekad un nekur nebeidzas. Var būt tikai citā niedru ezerā. Vai pāriet ēnainā ceļā. Pasaku ceļā ar gariem kokiem, apiņu un liānu vijumiem. Un purva zālēm. Apkārt mūžīga balta saule. Mēs būsim stikla bumbā un niedru ezerā. Un mēs lēkāsim. |