| 2:23p |
Pirms aizmigšanas lasīju Johana Korinta "Dižo Garu". Sapnī pie manis atnāca Maja uz velosipēda Vērmanes dārzā. Un ar kādu, kurš bija viņai līdzi, diskutējām, vai Maju arī vada Dižais gars. Viņš teica, ka jā. Maja bija gaiši zila.
Sapnī atnāca Aptieka/dienasgrāmata - vienalga kā. Gariem matiem un klusu smaidu. Viņš tikai smaidīja kaut kā dīvaini saliecies uz priekšu.
Vēl sapnī es mācījos pūst mutes ermoņikas. Viņām bija stīgas kā ģitārai. Es mēģināju nopūst Do mažoru. Man mazliet sāpēja pirksti.
Vēl bija vilciens no Polijas uz Latviju, bet bija jābrauc cauri Kaļiņingradai, kas atradās tur, kur zviedrija. Izbraukšana no Polijas stacijas, kas bija kaut kur pie jūras un ogļuraktuvēm, plkst. 20:09, ierašanās latvijā 05:09. Es varēju gaidīt arī tiešo vilcienu no Polijas uz Rīgu plkst. 01:15, bet bija tumšs un man nebūtu kur palikt līdz vilciena atnākšanai. Es ļoti gribēju aiziet līdz jūrai, bet satumsa ātri.
Kamēr ņēmu nost veļu vannasistabā, vilciens bija aizgājis. Bet tad es izdomāju, ka man nav par ko uztraukties, jo paskatījusies pa logu, es sapratu, ka esmu jau mājās un tas nekas, ka vilciens caur Kaļiņingradu uz Latviju ir nokavēts.
Pamodos no Daniela zvana plkst.11:45. |