| 12:30a |
Gāju cauri. Vai gāju pa. Nu vienalga. Gāju un domāju: "Man negribas baltus ziemassvētkus". Tad domāju, ka šo domu ir jāieraksta cibā, lai visi zin. Un tad domāju tālāk: "Vēl jāieraksta, ka nevis negribas baltus un nevis negribas ziemassvētkus, bet man patīk liepas tādas, kādas tās ir tagad, kad ir silts un nav sniega."
Tagad kopš domāšanas un rakstīt sākšanas brīža ir pagājusi kāda stunda. Tad pirms desmit vai piecām minūtēm pirms ieraksta, es domāju, kāpēc kādam ir jāizna, ko man gribas un ko man negribas. Jo tas nav nekas konkrēts, ko varu dabūt no kāda. Ja es teiktu, ka man gribas saldējumu un balkus ietu jānis vai margrieta, tad viņi man droši vien nopirktu vai pamudinātu nopirkt vai atrunātu. Bet tagad, es saku, ka man patīk liepas . Un? Kāda kādam daļa? Var būt pat pašai tā ir tikai kādā noteikta stāvokļa vai laika sajūta, kas pēc kāda laika atkal vairs nebūs patiesība. Un es apgalvošu kaut ko pilnīgi pretēju.
Turpinot šo domu (par to, ka man patīk liepas un par to, ka kam kāda daļa), izdomāju, ka to, ka man patīk liepas tādas kādas tās izskatās tagad, gribu pateikt murkam, jo murks, šis mistiskais tēls no murcijas, tik pat mistiskajam tēlam magdai liekas vienkāršs, saprotams un jauks. Un tāpēc viņam var teikt kaut ko tik banālu par liepām un ziemassvētkiem.
Bet tagad kad esmu nonākusi jau līdz ceturtajai rindkopai, esmu paspējusi izdomāt, ka gribu, lai šo izlasa arī asdf un nokomentē. Tāpat iedomājos par kemuni - nez vai viņš izlasīs līdz galam un ko padomās? Pat ne ko padomās. Nē, nevis ko padomās, bet vienkārši vai izlasīs. Tā kaut kā.
Bet principā nekā tāda. Visa šī doma sākās vērmanes dārzā. Zem liepām. Un pat ne pa manu mīļāko taku ejot. Bet vienkārši pa centrālo celiņu durot cauri uz mājām. Jo uz mīļākās soliņa kāds sēdēja. Bet kad es tur eju, neviens nedrīkst sēdēt. Jo tas visu izjauc. Visas sajūtas. (Bet arī to jūs nevarat saprast, jo tās ir manas sajūtas un katram viņas ir citādas. Bet te man gribās, lai aptieka izlasa. Jo viņš pārāk pieži ar savu velosipēdu visur braukā tik lēnīgi un cēli matus vējā plivinādams)
Labs ir. Iešu ka nu gulēt (un principā šis arī ir pilnīgi nesvarīgs paziņojums pasaulei, jo katram svarīgāk, ko viņš pats darīs un man principā arī ir nesvarīg, ko dara pārējie miljardi).
Labu nakti (tas gan bija svarīgi, jo cilvēcei kā tādai novēlu labu nakti, jo tiem dažiem, kuri man ir svarīgi, vēlu labu nakti. Bet ja pārējiem cilvēkiem nakts būs slikta, tad tas varētu kaut kādā mērā iespaidot tos, kuri man ir svarīgi un nakts viņiem vairs nebūtu tik laba cik man gribētos pašas sirdsmiera labad).
Tātad - labu nakti. |