Sēž viņa tagad un raud.
Tavas rokas
Uz viņas gurniem kauna zīmes
Tavas krūtis pret viņas krūtīm
Un nomaldījies skatiens
Trokšņains lietus
Slapjas lapas
Āda pēc hlorēta ūdens
Viņas asaras neīstas
Un krūtis arī
Viņas domas tukšas
Un ledusskapis
Un gaitenis netīrs
Un miskaste pilna
Tāpat kā sirds.
Esi vecis vai vācies dirst. |