Klusums iestājās istabas vidū. Noskrandis. Vientuļš. Apķērās viņa klusumam ap kaklu un nelaida vaļā.
Klusums aizgāja.
Atnāca izmisums. Ierāvies stūrī uz neizmazgātas gultas veļas kaudzes. Viņa skatās. Skatās. Pagriež muguru un aiziet.
Bet acis viņam lielas un spīdīgas. Brūnas.
Bet rokas viņam lielas un maigas. Trīsdesmitgadnieka.
Bet augums viņam stiprs un mierīgs. Pieauguša bērna.
Bet vīns jau tās sajūtas tikai saasināja.
Un viņa negribēja bērnu. |