| 1:36a |
Palikšu domās pie tevis. Un pie tevis. Un arī pie tevis. Es jau tev pateicu, ka ļoti.
Es jau tev atklāju sevi visu (tik, cik sākumā nav par daudz). Es stāvēju kaila. Un nebij man bail. Jo acis tu kautrīgi novērsi. Bet tad paņēmi.
Un tagad es zinu, ka viena daļa mūžam tevī dzīvos. Sargā. Sargā. Un pavasarī, kad zeme mostas, iesēj mājas dienvidus pusē. Tur uzaugs puķe. Nosauc to tajā vārdā. Tajā.
Un skaties tuksnesī tālu prom. Tur vienmēr kāds ies. Un atceries zvaigzni to, kas krita.
Un vienmēr atsāj man stikla glāzi. Lai ir no kā vīnu dzert. Kad klusi atnākšu naktī tev matos spēlēties.
Tas nav nekas jauns. Tikai šoreiz tā stiprāk.
Es tevi tik ļoti. Tik ļoti,ka bail man mazliet.
P.s. Un jūrā bij ūdens zaļš. Un sāļš. Un nosala kāju pirksti. Un naktī tuxneša odi lēni un mierīgi nekoda nemaz. Un raganu kalnā saule tik slita. Un skujas tik smaržīgas. Un jūrā oļi tik apaļi. Un pilna mašīna (ar oļiem). Un vēl tas siltums no jums visiem.
Ak dievs, cik es laimīga. |