| 9:53a |
Pastiepu tev kāju pretī. Saspiežam kopā īkšķus. Redzi, kā var cauri pēdām saplūst. Ne vienmēr ir jāsakļauj sejas. Ne vienmēr mutes. Vārdus var savirknēt un apsiet apkārt. Ap pirkstiem. Labās rokas. Vai vienkārši nostiept priekšā guļamistabas durvīm.
Bet vislabāk man patika purva vidū satikt lāci. Un nevienu pašu dzīvu cilvēku. Savās bailēs sasting. Lēnām, lēnām iet uz mājām. Un pāri ūdenspeļķēm tikt pa gaisu. Un mierā palikt. Acīm aizklejojot tālu. Nevienam acīs nav jāskatās. Jo nemaz nevar. Viņas tālu. Tikai sirdīs greizajās. Nevienam nav pareizās.
Uztaisi man vakariņas. |