| Time |
Event |
| 9:38a |
Es zinu, ka citi var.
Bet es varu? Cik daudz es varu?
Un galvenais - vai es drīkstu? |
| 9:44a |
nosūtīt/saņemt
nosūtīt/saņemt
nosūtīt/saņemt
izslēgt telefonu un iet uz bruģa. uzzīmēt māju. un cilvēku vienu. un suni mazu. un kaķi ar pūkainu ausi. un lampu baltu un spožu. uzzīmēt sērkociņkastīti. un vāzi ar sniegpulksteņiem uzzīmēt. un siltu pīrāgu smražu uzzīmēt. katliņu noberztu. un dēļu grīdu tikko saucītu. spilvenus tikko purinātus. un palagus pēc nakts smaržojošus. uzzīmēt uz bruģa, kur tramvajs kā sargsuns. |
| 1:47p |
Divas dienas neko nesaprast.
Aiziet pa sauli padejot.
Un vējam matus paplucināt.
Sniegam degunā ieķerties.
Uz vārnas muguras pavizināties.
Divas dienas neko nesaprast. |
| 5:36p |
Ļoti bail. Ļoti, ļoti. Nevar izmērīt. Un nevar nosvērt. Un pasaules otrā galā taurenis laikam spārnu ir pavicinājis. Var būt vienkārši neatceros, ko tādu iepriekš nodarījusi. Var būt vienkārši... Jeb vienkārši... Vienkārši...ļoti bail. |
| 7:09p |
Hm
Asaras uz rakstāmgalda. Kāpēc? Un no kurienes?
Tik vienkārši. Asaras uz pirkstiem. |
| 9:00p |
Domāšu par tavām rokām. Mīļajām. Un acīm. Un lūpām. Mīļajām. Un matiem. Mīļajiem.
Lai man siltāk. Un skudriņas lai neskrien pa kājām. Un vēderā lai negriežas viss otrādi.
Tu jau nezināsi. Bet es klusiņām pie svecītes par tevi Dieviņu šovakar lūgšu. Un neraudāšu. Jo par tevi domāšu un ar Dieviņu runāšos. |
| 11:12p |
Degunā rudens smarža. Tā pati tīrā. Tikko pēc pirmajām salnām. Ar saules pielietām ielām. Un dzestrumu. Viss tik tīrs, kluss. Un neviens vēl neko nezina... |