Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, March 14th, 2005
| Time |
Event |
| 9:13a |
Man shodien uz pieres uzrakstinjsh mirgo - biistams sev un sabiedriibai.
Seezhu un murminu - ak Dievs, ak Dievs, ak Dievs.
Vakar veel meeriju - it kaa tikai 37.
Un protams dejavu. Atkal mani apciemoja. Dejavu sajuuta. Un saap galva.
Miiljaa mamma shoriit sniega rozes man atsuutiija. Baltas. Veselu kleepi. | | 12:49p |
Vakar biju izdomājusi. Lielo domu par draudzību. Par cilvēku ar kuru kopā var zirgus iet zagt. Tādas attiecības laikam tikai starp divkājainajiem (vīriešiem). Sievietēm tur visādi vipendroni ik pa laikam lien ārā. Kaut kādas tur sajūtas, jūtas utt. Un arī filmās nekur nav redzēts, ka būtu tāda lielā sieviešu draudzība. Tāda - bez visādām čūsku būšanām.
Vot tu ej pa džungļiem kopā ar cilvēkiem. Un kā tur tās attiecības saveidosies. Kā tur tas notiks. Kuri aizies līdz galam. Kuri tevi nesīs, kad būs salauzis kāju. Kuru es būšu gatavs nest, kad viņam vot potīte būs čupā.
Apstājos pie jautājuma - kuru es būtu gatavs nest? Kuram es atodtu pusi no savām pusdienām? Kuram es ap roku apsietu draudzības lentīti? Bet tādu lentīti, ko tu nevari vienkārši vienā dienā noņemt, pateikt - eh, man apnika. To lentīti apsien, tad ēd kopā sāli un piparus, saldējumu un ķiršus, kopā zodz zirgus un apglabā radiniekus. Kopā glāb slīkstošus kuģus un apmežo jaunās planētas.
Dikti pionieriski man tur beigās sanāca, bet kaut kā tā. | | 3:02p |
Lazarete. Hospitālis. Sauc kā gribi.
Vilnas zeķes. Čības.
Konfektes no Amsterdamas. Un siers. Old Amsterdam. Merild kafija. Turku tēja. Lakricas končas. Arī no Amsterdamas. Lauku torte. Pilinīgi nekaitīga. Mums, kuras ir uz kārtējās pavasara diētas. Vieta koferī. Milzīgā zilā. Divu stundu lidojumam uz Amsterdamu. Es pieteicos. Bagāžas nodalījumā gan esot ļoti auksts. Es domāju, ka ragā nesasalšu. | | 4:09p |
Ja es tevi šodien satikšu, iedošu šokolādes oliņu.
Ja es tevi nesatikšu, tad zini - man priekš tevis ir šokolādes oliņa. Viena. Noglabāta. | | 7:06p |
Atnācu mājās. Pilnīgā mierā. Nekādu industriālu trokšņu. Tramvaju uztveru kā vēju kokos. Pilnīgs miers. Ieelpa. Izelpa. Ieelpa. Izelpa. Patīkams vēsums. Un domu skaidrība. Nekādu vēlmju vai apspiestu iegribu. Galva kristālskaidra. Tukšums.
Lasu. Par formām un sajūtām. Sevi nesaistot ar to visu. Vienkāršs informācijas uzņemšanas process.
Sētniece virs manis sāk lamāties. Kliedz. Nedzirdu vārdus. Tikai skaņa. Līdz manīm atnāk tikai skaņā. Un iziet cauri kā zibens. Ne tā ka pilnīgi izsit no līdzsvara, bet tomēr satrauc. Uzbudina. Nemiers. Gribas nedzirdēt. Gribas nedomāt par viņas satraukumu. Bet es nevaru. Viņa kliedz.
Un atkal iestājas klusums. Patīkams vēsums. Pilnīgi skaidas domas. Un miers. | | 9:20p |
Melnais zīds pieskārās akmens grīdai. Un viņas baltie ceļi sajuta aukstumu. Akmeņi. Viņas akmeņi. Visu laiku šeit bijuši. Viņu gaidījuši. Viņa salika rokas uz krūtīm. Un pieskārās. Ar pieri pieskārās saviem akmeņiem. Mēness dejoja viņas matos. Melnajos matos.
Čības iegrima baltajā paklājā. Krēsls iečīkstējās. Viņš apsēdās. Kamīns izmeta dzirksteles skurstenī. Viņš skatījās kā burbulīši ceļas no glāzes dibena. Un augšā saplīst. Mēness pieskārās viņa rokām. Mīļajām rokām.
Kaķis šonakt mājās nepārnāks. |
|