Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, February 17th, 2005
| Time |
Event |
| 9:28a |
Viņa teica - stulbā. Tu nemāki dzīvot. Dari tā. Nē, ne tā. Šitā. Tev jādara šitā.
Es teicu - pagaidi.
Viņa teica - tu stulbā. Tu nepareizi jūti.
Es paraustīju plecus.
Viņš teica - eu, tu taču nemāki dzīvot. Un tavas jūtas. Nu, kur viens cilvēks šitā var just. NEPAREIZI. PILNĪGI NEPAREIZI.
Es neteicu neko.
Es dzīvoju nepareizi. Jūtu nepareizi.Domāju nepareizi. Nepareizi rakstu. Un puķes laistu nepareizi. Un tēju krūzīte leju no nepareizās puses. Un tramvajā kāpju iekšā ar nepareizo kāju. Un vārdus izrunāju nepareizi.
Un dzīvot man māca cilvēki, kuru dzīves iet loku lokiem, mežģu mežģiem, mezglu mezgliem. Un neesmu es viņiem padomu prasījusi. Ne reizes neesmu lūgusi padomu.
Mazliet smieglīgi. Bet viņi jūtas tik svarīgi. Tik svarīgi. | | 2:06p |
Redz kā
"Skolēniem traucē tas, ka valstij nav savas ilgtermiņa virzības: ko mācīties un vai vispār mācīties? Ja mēs varētu jauniešiem parādīt ilgtermiņa virzību - uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, jaunatnei parādītos stimuls mācīties arī dabas zinības, inženierzinības." | | 5:00p |
Vīrietis gāja. Un iegāja. Veikalā. Apavu. Es gāju. Un iegāju. Istabā. Nopirku. Kastīti. Koka. Ar logo. Paplātes maksāja dārgi. Ls 200. Dārgi. Dārgi.
Tu esi mana dārgā. Mana dārgā. Mans dārgais. Dārgi dimanti. Dārgi. Desa palikusi dārga. Dārga grāmata. Tā man ir dārga piemiņa. Man tas maksāja dārgi. Bet viņam būtu maksājis vēl dārgāk. Dārga dzīvība. Dzīve dārga. Dārgs dolārs. Dārgs dārgums. Dārgumiņš.
Izgāju uz ielas. Vīrietis. Bet jau cits. Nāca un aizgāja.
Trotuāra flīzes pacēlās un uzlidoja debesīs.
Tam vīrietim sacēlās. Mati uz galvas, kad viņa sievu nobrauca tramvajs. Un panika sacēlās. Uz ielas. Un tramvajā.
Es aizgāju mājās. Savā nelaimē laimīga. Pietuvojusies. Tuvāk.
Atnāc. Šovakar. Man tev kaut kas jāieklusē acīs. Lai varu redzēt zilas debesis. Un tavas acis. Dzīvas. Vēl mazliet. Tuvāk. Un siltāk.
Bet melnbaltās rozes bez ūdens nevīst. | | 5:16p |
Bija teorija par laiku un labsajūtu. Ja ir labi, tad laiks paiet piepildīts. Un ir bezgalības sajūta. Un plūduma un miera sajūta.
Un man šķiet,ka kopš tās dienas ir pagājuši gadi, gadsimti, mūžības. Laimīgas dienas stikla zārkā kalna galā rozēm aizaugušā dārzā, pils mūri un putni. Saule. Un tas viss man. Laiks bija man. Labs laiks. | | 5:43p |
:))) :)))) :))))
Bāc. Un ko tik manām ausīm nav jādzird.
Un vēl pie tam krievu mēlē.
-Znaješ. Ja dumala što ti v ņevo vļubļena. I što samoje stranoje, što ņe toļko ja tak dumala. Ļinda i Ļiana tože tak dumaļi. I mi vot vsje tak gavariļi što ti naverna v ņevo v ļubļena.
1.Es neciešu šito klačīgo apkopēju, kas te vienmēr ieveļas vakaros. Bļaustās. Ņemas. Cērt durvis. Liekas, ka mājai jumts aizlidos. Visi kabineti uz ausīm. Mūžīgi uzbāžas ar bulkām, kafiju, tēju un vēl citām laipnībām.
2.Bļin. Kamon. B. Cik idiotiskas var būt tādas zaļas blondīnes. Cik idiotiskas. Tāpēc visu laiku domāju, ko tās sekretāres uz mani tā bolās un ņemas. Un ja es viņām kaut ko prasu, tad vienmēr burkšķ. Bet tad redz kur tas suns aprakts. Pilnīgs sviests. Varēja paprasīt. Bet aiz muguras aprunāt taču ir daudz krutāk. Tāpēc nevienu jauno kazu nevaru paciest. Jo visām viņām tādi kreisi skatieni uz mani. Ir, ir mums tas direktors tāds vīrišķīgs. Bet nu...Piedodiet. Man vārdi "mīlestība" (mīļums, sekss - whatever) un "direktors" nu nekādi nesienas kopā. Nekādi. |
|