Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, January 28th, 2005
| Time |
Event |
| 9:31a |
Vispirs pamatīgi nobīties. Tad nedaudz nomierināties. Nomierināt. Pierast. Pieradināt. Un tad - nobiedēt. Līdz nāvei.
Baltais sniegs domas neko gaišākas nedara. Baltais sniegs tikai vēl vairāk aukstumu uzdzen. Baltais sniegs tikai sagriež vērpetes vēderā. Baltais sniegs tikai visu paslēpj. Baltais sniegs tikai sāli kaisa.
Vecmāmiņas adītajos cimdos salst rokas. Zābaciņi nespēj saslidīt salstošos īkšķus. Mētelis - lai arī izskatās silts, tomēr salst.
Aukstums izlīst cauri. Vēnas un artērijas aizsalušas. Rubīni cauri skraida. Sarkani rubīni. Un balti kristāli cauri ādas trubiņām. Un es ejot skanu. | | 10:19a |
Vot tā.
Un tagad es zinu. Dīvaina sajūta, kad kāds tev skaļi pasaka to, ko visu laiku esi jutis. Un šoreiz stulbi.
Netīru spēli spēlējam, ja? Nu labi, spēlējam, spēlējam. Ja tādi noteikumi, tad tādi. Pats izdomāji. Noteikumus šitādus. Es piedāvāju savādāk. Bet varam arī šitā. | | 10:39a |
Uztaisīju kafiju. Nevaru iedzert.
Mandarīns skatās uz mani ar savām daudzajām acīm. Neēdīšu es tevi. Negribu.
Šodien kurināšau kamīnu. | | 1:14p |
Un atkal. Cilvēki tādas pasaules milzīgas. Negribas nevienu izpostīt. Nez kā ir? Man tiešām negribas, bet vai man arī izdodas? Neizpostīt? Jeb tomēr vienalga - katrs mans pieskāriens izjauc tik rūpīgi sargāto, loloto līdzsvaru?
Un ja tā, tad var būt man labāk nebūt? | | 2:17p |
Es gaidu e-pastu. No viņas. Ļoti gaidu. | | 4:30p |
Man atgādināja:
"Dzīve ir skaista. Priecājies par katru rītu, ko tev ir dots piedzīvot."
Es biju aizmirsusi.
Vai tu re ko viens ar tevi var izdarīt. | | 6:29p |
Bļin! |
|