Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, January 21st, 2005
| Time |
Event |
| 10:34a |
Šorīt dziedāja zīlītes. Pa naktipagalmā aurēja kaķis.
Šorīt kusa pa nakti sasnigušais sniegs.
Šonakt es izmisīgi gaidīju rītu. Lai varētu celties. Lai varētu iet. Pienāca rīts, un man gribējās palikt.
No rīta dušā nomiris Ferdinands II (jeb kā viņu tur). Aizskaloju notekcaurulē. Lai iet pie ūdens dieviem zemes bērns. Nu man palikuši tikai divi.
Tagat mācos elpot caur degunu un ar diafragmu. Grūti. Pirmkārt, deguns vēl joprojām ir ciet. Otrkārt, gribas elpot tā, lai krūškurvis izplešas.
Acu priekšā kāda aina. Un laiku pa laikam tā tasjaukādreizbijis sajūta. Vai tiešām man smadzeņu labajā puslodē ir audzējs? | | 12:39p |
Kurš ir vainīgs?
Kurš sāka?
Kurš beidza?
Kurš pameta bumbiņu?
Kurš nenoķēra?
Kurš paskatījās pa labi?
Kurš paskatījās pa kreisi?
Kurš iebāza tamponus ausīs?
Kurš acīm uzlika klapes?
Kurš sāka?
Kurš beidza?
Kurš vainīgs?
es? tu? viņš? viņa? ko darīt? pieradums? ieradums? sajūtas? pamats? jautājumi? atbildes? bezaglīgi daudz? apnikums? nogurums?
Padauzas sajūta. Piesmieta sajūta. | | 1:24p |
Kurā meklētājā var atrast atbildi uz jautājumu "Kāpēc?" ? | | 1:54p |
Nodibinājums
Nodibinājuma "............." statūti
Reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā.
3.Nodibinājuma darbības termiņš.
3.1.Nodibinājums ir nodibināts uz nenoteiktu laiku.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies. | | 6:38p |
Nu, nu, kā tad ir pareizi - tā lēnām kā gliemezim vai tā ātri, kā antilopei?
Kā tad ir pareizi? Lēnām, lai visu var ieraudzīt, lai nekam nepaskrien garām pavirši, tikai pieskaroties?
Vai tā ātri, lai neko nenokavē, lai var visam pieskarties, gūt pirmās sajūtas un emocijas, un tad jau tālāk?
Nu, nu, kā tad ir pareizi?
Gan tā, gan šitā? Pie kaut kā apstāties, kaut ko iepazīt dziļāk? Bet vai tas, kurš māk tikai skriet, māk arī apstāties? Vai tas, kurš tikai lēnītēm, māk ieskrieties?
Aizmigt un pamosties. | | 9:06p |
Uznāca miegs. Un ko es darīju, lai miegu aizdzītu?
Piecēlos no mīkstā krēsla. Ieēdu medu. Uzvārīju tēju. Izlasīju kemunes piespēlēto rakstu un vēl citus. Atcerējos, ka nenopirku ne Deko, ne Rīgas laiku, ka nepiezvanīju Mārtiņam un neko nesarunāju par sestdienu. Atspiedos uz kulaciņiem, izlocīju mugurkaulu uz priekšu un atpakaļ, pastāvēju uz galvas, vēdera dziļos (vai kādus tur) muskuļus nodarbināju, vicont kājas pa gaisu. Izvingrināju plecus, lai trigera punkti neiekaist (tā to laikam sauc), jo masieris kaut kur pazudis (Dievs ar viņu). Un tagad pilnīgi pamodusies sēdīšos mīkstajā krēslā (var būt tomēr nē) un mācīśos rītdienas kontroldarbam (ak jā, atcerējos, ka vēl kaut ko lekcijām neizprintēju, bet nu to arī universitātē varēs izdarīt). Nu ja, tagat vēl tika uz mazo mājiņu jāaizskrien pa auksto grīdu (istabā silti, bet grīda auksta, tāpēc arī visu laiku man salst).
Ak nu jā, tam visam apakšā (vai pa virsu) skan Tiziano Ferro balss "Mia Nata" iet uz galu un tūlīt sāksies "Primavera Non E" (sākās). Un tad būs "Il Confine". Un beigsies Tiziano un sāksies Malcolm Mclaren ar "Mon Die Senie". Man patīk dziesmas klausīties pēc kārtas, jo šitajos albūmos viņas pareizā secībā saliktas. Sevišķi Malkomam. |
|