Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, January 5th, 2005
| Time |
Event |
| 3:05p |
Maratons
Vakar sapleesu spoguli. Divus spoguljus un vaazi. Shodien notiiriju logu. Pieleeju klaviatuuru ar uudeni. Tagad bail kaut kam skarties klaat. Ja nu atkal. Kaut ko sapleesiishu. Salauziishu. Taas energjijas tik daudz. Aizvaacu lielo akmeni no galda. Pieliku pie citiem akmenjiem. Ja nu uzmetu uz kaajas. Vai viekaarshi nometu zemee. Tad griidaa buus robs un kaiminjiem uz mani...
Shodien sola atvest skapi. Riit ledusskapi. Gaidu. Gaidu lielo bruuno veco skapi. Smarzhos peec vecmaaminjas. Par ledusskapi man nav iluuziju.
Beigsies siera likshana uz palodzes. Un piena nepirkshana, jo visu jau nekad nevar izdzert. Un jogurts nebuus viss jaaizeed, jo citaadi vareeja sabojaaties. Un kuucinjas nebuus jaaliek dushaa uz griidas sacieteet. Un virtuvee buus mazaak vietas. Un nebuus kur speeleet pasleepes. Jo droshi vien to eermu liks zem galda. A ja nu nelien. Tad buus jaaliek tur, kur tagad bruunais galdinjsh. Vai stuurii. Bet tur mans ritenis.
Melnbaltais runcis uzraapies liepaa. Seezh. Vinjam gruuti tikt lejaa. Es savus kakjus vienmeer dabuuju pestiit aaraa no cerinjkruuma. Vai celt nost no pluumes. A ar shito. Nezinu. Nevar jau tikt klaat. Bet vinjam patiik taa kakjene, kura liidziiga man. Redzeeju, kaa vinji shoriit abi pa pagalmu gaaja. Un seetnieks mani shoriit kailu redzeeja. Vienmeer skataas pa logu iekshaa. A man no riitiem tik ljoti nepatiik gjeerbties. Nu ko lai dara. Tagad pa nakti murgos vinjam raadiishos. Teikshu: "Atdod manu kailumu. Atdod. Atdod. Atdod." Un ar abaam rokaam zhnjaugshu. Un rokas man buus spalvainas. Un es murgos buushu kaa laacis - liels, resns, spalvains. Un vinjsh vairs nekad neskatiisies pa manu logu. | | 4:58p |
Negarshiiga teeja. Par ilgu. | | 6:57p |
un es nesapratu, kas notiek. Un veel aizvien nesaprotu. Triecos ar galvu sienaa. Meegjinaaju tikt cauri durviim, kas man veel nav atveertas. Meegjinaaju pieliimeeties pie afishu staba, kur vairs nav vietas. Gribeeju iestaadiit koku, bet nebija kur staadiit. Un tad apstaajos. Jo kaads man teica: "Dziivo. Tev vienkaarshi jaadziivo." Bet es negribeeju vienkaarshi dziivot. Es gribeeju saprast, kur dziivot, kaa dziivot, cik ilgi dziivot, ar ko dziivot, kaapeec dziivot. Un kaads teica: "Mees esam vienas sugas." Un es ieliidu dzilji azotee un aizmigu. Tagad ik pa laikam pabaazhu degunu aaraa un paskatos, vai nav pavasaris. Nevar saprast. Te ir, te nav. Te taads sals uznaak. Te liekas, ka kjirshi ziedees.
Un man prasiija: "Vai bija veerts?" Bija. Pat ljoti bija. Es atnaacu tuvaak sev. Par soliiti pietuvojos, tam nezin kam, kas iekshaa. Un kad noseediisies duljkji. Vinju varees ieraudziit. Varbuut.
Atnaac. |
|