Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, December 17th, 2004
| Time |
Event |
| 9:13a |
"Čau. Gribi jaunu monitoru."
"Gribu."
"Še, notīri vecajam sānus."
"Oki doki."
Kruti būt "vecajam darbiniekam". Kruti. Un vēl būt draugos ar IT nodaļu. Vienā vakarā pie jauna monitora tikt. Tagad uz galda tik daudz vietas.
Uzliku zaļu sveci. Tagad smuki.
A monitors tāds sudrabains. Nu tāds tumši pelēcīgs. Plakans. Nu tāds man patīk. | | 12:43p |
Uzgāju 6.stāvā. Pa grāmatvežu logu smukas krāsas jumtiem, mājām, debesīm. Tādas krāsu krāsas. Spilgtas krāsas. Pat grāmatvedes savā aizņemtībā pamanīja.
Nokāpu uz 5.stāvu. Pretējā galda pusē 4 franči un 1 latviešu lellīte. Man miegs acīs un smadzenēs.
Nokpāpu pagrabā ēdnīcā. Meitene: "Ko tu tāda noraudājusies?"
Es: "Nē, man tikai miegs acīs."
A tagad ekskursijā. Pa visiem stāviem. Pa visām ēkām. Tā teikt inventarizācija. | | 4:26p |
Vientuļi. Ļoti vientuļi. Un skumīgi. Un tā, ka kaut ko gribās, bet nevar saprast, ko. Nē, ne kaut ko taustāmu. Bet kādu sajūtu gribās. Kaut ko ļoti piepildītu. Kaut ko.
Vientuļi. Ļoti vientuļi. Bezsaimnieka sunīša sajūta. Tāda sajūta. Tāda gan.
Pilns ar cilvēkiem visapkārt, bet man vientuļi. Iekšā ledusklucis. Var būt ārā. Auksta sajūta. Bezspēka sajūta. Gribu tev palīdzēt. Palīdzi man. Palīdzēšu pati sev. Kaut kā. Mēģināšu. Kaut kā. |
|