Ēnas spēlējas
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, December 3rd, 2004
| Time |
Event |
| 12:53p |
-Atzinos, ka nemīlu vairs. Ka nespēju mīlēt. Tikai bailes, lielas bailes. Mazliet žēlums - vairāk pret sevi. Un neizpratne, ka tā var ar cilvēkiem (ne jau tikai ar mani).
-Saule, tu esi dikti saskumusi. Un tev sāp galva. Bet labi. Tu noturējies, neraudāji. Varbūt mazliet nobālēji. Bet man šķiet, ka tas nebija pamanāms. Un galvenais, ka tu izturēji - viņš novērsās pirmais. | | 6:06p |
Vai nu izlikšanās, vai bailes pazaudēt, vai sevis žēlums - bet tagad tas ir viņa sejā. Klusa pazemība. Miers.
Bet man - joprojām nežēlīgas galvas sāpes. Acis ik pa brītiņam izlec no pieres. Tad skrienu pa miglainajām Rīgas ielām, ķeru viņas, lieku atpakaļ. Un tad atkal viss no gala.
Un jā - radošā potenciāla pieaugums par 300%. |
|