| gumijlēkšana |
Oct. 21st, 2013|04:38 pm |
|
Tā, vakar es nolecu no 43 metru augstuma. Tumsā zem manis kaut kur vīdēja tlta kontūras un prožektora izgaismotas koku galotnes. Es paskatījos ārā un nodomāju: nē, tā nav ar prātu sagremojama ideja pārkāpt pāri malai. tas vienkārši ir neiespējami. tas nenotiks, tas nevar notikt. sekundes daļiņu pēc šīs domas izstiepu rokas un lecu. tai kritiena sekundē, kas bija bezgalgara, paspēju apdomāt, cik kluss pēkšņi viss šķiet, un vēl - ka es neesmu iekliegusies. A. pēc tam teica, ka stāvot lejā, domājis, vai tik neesmu "izrubījusies". pakāpeniskā tuvošanās zemei, karājoties virves galā, savukārt bija tīrākā izklaide, dodiet man tādu vēl kādu pusstundu, tikai pirms tam roku muskuļi jāuztrenē. |
|