| |
[May. 17th, 2012|04:12 pm] |
|
Japāņu meitene Erina, kura gadu mācījusies Kanādā un salīdzinoši labi runā angliski, ir mūsu durvis uz jaunām draudzībām ar kautrīgajiem un angliski knapi runājošajiem skolas biedriem. Šovakar viņa paaicināja uz studentu izstādes atklāšanu Nagojas centrā un pēc tam uz izakayu, kas ir tāds kā Japānas ekvivalents pabam. Visi bija neidomājami jauki, izmaksāja dzērienus, apbēra mūs ar jautājumiem, kurus Erina tulkoja, teica komplimetus un sajūsminājās par manu tetovējumu (atšķirībā no Eiropas, kur visi prasa, ko tas nozīmē, šeit visi to var izlasīt - jā, jā, agrā jaunībā sev uz kakla uztotovēju kandži). Pat glīšais puisis, uz kuru slepus glūnēju izstādes runu laikā, un kurš ar savu skūto galvu, milzīgo pīrsingu ausī, balto kreklu un melnajiem svārkiem, atšķirīgs no visiem pārējiem apkārt, izskatījās iedomīgi vēss, kļuva pavisam mīlīgs, noņēmis savu sejas masku, un teicās nākt pie manis ciemos uz universitāti. |
|
|