| |
[Apr. 10th, 2012|01:44 pm] |
Visi ārzemnieki, ko līdz šim esmu sastapusi Japānā, ir dīvaini. Ieskaitot dāņu gleznotāju, kas šodien universitātē runāja par saviem darbiem un ir apsēsts ar kāju pēdām un glezno govis kā metamos kauliņus visādās psihadēliskās krāsās. Turklāt draņķīgi. Japāņi arī ir dīvaini, bet vismaz jauki.
Vēl šodiem apciemojām jogas pasniedzēju, kurš lika mums novilkt visas rotas un brilles, jo metālu, izņemot tīru zeltu, esot kaitīgi nēsāt, jo tas piesaistot visu ko kaitīgu un, ar metāla rotām apkārušās, mēs nekad nebūsim īstas mākslinieces. "Something is wrong with you. I'll tell you only one thing what you can do. But only one! Find a waterfall and stand under the running water. Maybe it can clean your chacra." Pēc tam gan viņš nepaskopojās vēl ar pāris padomiem. Izkatījās, ka viss notiekošais viņu izklaidēja. "The class is over," viņš beigās paziņoja (ar tulka starpniecību) un vēlīgi piebilda, ka mēs varam nākt ciemos, kad vien vēlamies.
Ķiršu ziedu tēja garšo pēc jūras ūdens.
Japāņu meitenes ir mīlīgi kautrīgas un vislaik mums saka, cik mēs skaistas. |
|
|