| |
[Jan. 9th, 2012|08:59 pm] |
es vakar sev piebūru krēslu. (līdz šim mums mājās nebija neviena krēsla). no sērijas, ja kaut ko ļoti vēlies, visa pasaule sadodas rokās. hā.
gāju pa ielu un domāju, ka ļoti, nu ļoti vajag krēslu, jo apnicis ar datoru gulšņāt pa dīvānu, tā taču nevar pastrādāt. un vispār jaunais gads, jāmaina dzīve. un, kas nemeklē, tas neatrod, tāpēc jāsāk meklēt. citīgi pētīju visas vārtrūmes un pat apsvēru iespēju nočiept no pāris āra kafejnīcām, taču nesaņēmos. apstājos krustojumā un pēkšņi nodomāju, ka jāpāriet pāri ielai paskatīties vienā mazā šķērsieliņā, kur parasti neeju. bez nekāda loģiska iemesla. un pēc metriem desmit neticeju savām acīm. tur viņš stāvēja! mans jaunais krēsls. izlikts uz ielas.
tagad jāķeras pie nopietnākām lietām. |
|
|