| |
[Sep. 29th, 2010|09:24 am] |
|
Tikko baigi pompozi nokritu uz kāpnēm uz dibena ar cigareti vienā, bet kafiju - otrā rokā. Labi, ka ārā, nevis iekštelpu baltajos paklājos, par kuriem man acu priekšā vislaik baiss tēls - krītošas vīna glāzes un kafijas krūzes un nelaimīga es tam visam pa vidu. Nu neko, ātri apskatījos, vai neviens nav redzējis manu negodu, paskumu, ka kafija atlikusi vien krūzītes apakšā un naski trausos augšā. Viena meitene gan gāja pa pretejo ielas pusi, bet viņa vismaz izlikās, ka neko nav redzējusi. |
|
|