:
Es tā īsti nesaprotu labdarības un ziedošanas pasākumos to brīdi, kad tiek publicēti ziedotāju vārdi. Kāpēc tas tiek darīts? Kaut kāda tradīcija? Jo visas reizes, kad esmu kko ziedojusi, vienmēr izvēlējos anonīmi. Nesaprotu, kāpēc jāpublicē? Lai var pielikt pie sienas un iebakstīt ar pirkstu un teikt - "Re, es arī"? Bet kas tur tāds ar ko lepoties? Nesaprotu un viss.
:
Jocīgi. Kad nodzīvots jau kāds laiciņš, tad paskaties un redzi, kā viskautkas ir jocīgi. Piemēram, kā kontaktā paliek cilvēki, kuri nebūtu domājuši, ka paliks, bet tie, kas domāja- uz mūžiem, vairs neko viens par otru īsti nezina.