Un vēl smieklīgi. Kolēģiem radies iespaids, ka es enerģiski runājoties, esot jautra, jo tiklīdz esmu mierīga un domāju par eksistenciālām lietām, viņi norūpējušies jautā, kāpēc esot bēdīga. Klasika- es vai nu esmu jautra vai bēdīga. Citas emocijas manī laikam nevar atpazīt :DD :
Un voila arī viena prakses vieta tieši izlec manā degungalā taisni tajā nozarē, kurā gribu tikt iekšā. Jauki! :
Nupat sapratu, ka visas idejas jādara uzreiz, kamēr nepāriet uzrāviens un nesākas fāze "ai tik un tā jau tas ir stulbi un nekas nesanāks, nav vērts" ! Un nekad nevar zināt, cik ātri tāda fāze uznāks, tāpēc vienmēr jāpaspēj uzreiz ideju materializēt kaut mazākajā mērā. :