:
Zimbabvē inflācija novedusi, lūk, pie šī.
Tādā veidā kļūt par miljonāru gan negribētos.
Tādā veidā kļūt par miljonāru gan negribētos.
:
Life happens on its own, with or without you being involved, but you have a chance to shape it.
: Īss traktāts par tēmu "Bērnības vasaras un iespējamo kompleksu augsne"
Bērnībā vasaras pavadīju laukos. Priecīgi skraidot pa pļavām un Latvijas skaistajām lauku ārēm. Vecmamma tieši pulksten 15:00 katru dienu sauca pusdienās, bet vectēvs neļāva iet prom no galda, kamēr viss nebija apēsts.
Bet tad, kādu dienu atbrauca ciemos lauku draugi ar savu meitu Aļonu, kas bija manā vecumā. Vectēvs bija sajūsmā par Aļonu - cik viņai skaista kleita esot, cik skaisti mati un cik vispār Aļona ir uber foršāka, nekā es. Todien man galvā (kā jau laukos nākas) bija sarkana naģene ar Bags Bannija aplikāciju priekšā uz pieres. Un taisni tajā mirklī, kad visi apjūsmoja skaisto un burvīgo Aļonu, kas tēlotā kautrībā, blondajiem matiem saulē starojot, stāvēja sētas vidū un smaidīja, klausoties komplimentos, tajā mirklī man uz cepures savas brokastis balta pleķa veidā atstāja balodis.
Kopš tās dienas nekas vairs nebija kā agrāk. Arī tāpēc, ka man neviens nekad neteica, ka es esot tikpat lieliska kā Aļona.
Pēc nedēļas es iekritu pie sivēniem un gāju pilnā rīklē raudot pie vecmammas, kura par notikušo saprata pēc nepanesamās smakas, kas bija mani apņēmusi.
Tās bija lieliskas vasaras, lai gan daždien skumju pilnas.
Bērnībā vasaras pavadīju laukos. Priecīgi skraidot pa pļavām un Latvijas skaistajām lauku ārēm. Vecmamma tieši pulksten 15:00 katru dienu sauca pusdienās, bet vectēvs neļāva iet prom no galda, kamēr viss nebija apēsts.
Bet tad, kādu dienu atbrauca ciemos lauku draugi ar savu meitu Aļonu, kas bija manā vecumā. Vectēvs bija sajūsmā par Aļonu - cik viņai skaista kleita esot, cik skaisti mati un cik vispār Aļona ir uber foršāka, nekā es. Todien man galvā (kā jau laukos nākas) bija sarkana naģene ar Bags Bannija aplikāciju priekšā uz pieres. Un taisni tajā mirklī, kad visi apjūsmoja skaisto un burvīgo Aļonu, kas tēlotā kautrībā, blondajiem matiem saulē starojot, stāvēja sētas vidū un smaidīja, klausoties komplimentos, tajā mirklī man uz cepures savas brokastis balta pleķa veidā atstāja balodis.
Kopš tās dienas nekas vairs nebija kā agrāk. Arī tāpēc, ka man neviens nekad neteica, ka es esot tikpat lieliska kā Aļona.
Pēc nedēļas es iekritu pie sivēniem un gāju pilnā rīklē raudot pie vecmammas, kura par notikušo saprata pēc nepanesamās smakas, kas bija mani apņēmusi.
Tās bija lieliskas vasaras, lai gan daždien skumju pilnas.
:
Man liekas, ka es varētu bezgalīgi ilgi skatīties uz māju fasādēm, kuras apspīd vakara saule.