:
Kafija ir pretīga, cilvēki aizmāršīgi sliņķi- mūždien jāvāc kā mazie bērni, un vispār viss ir sūds. Gribu būt citā hierarhijas līmenī vai matrixa dimensijā, kur viss ir forši -un ne jau tāpēc, ka cilvēki staigātu ar rozā brillēm vai ar zaļām brillēm, kā Oza zemē, bet tāpēc, ka cilvēki viens otru ciena un rēķinās viens ar otru. grr
:
Nē, bet pēdējā laikā tiešām bieži tāda sajūta - dari to, ko dari un tad apsēdies un no malas uz sevi paskaties un sevi nepazīsti. Bet tāda laba sajūta! Un tad vēl parakņājies vecos notikumos un nodomā - forši, ka tas viss noticis un labi, ka tagad viss ir mainījies! :D
Pat tas, kas bija tikai gada sākumā... viss jau kaut kādā tādā 119386 miljonu gadu tālumā liekas. :D
vienvārdsakot - dīvainas sajūtās manas smadzenes ķimiskajos procesos rada. :P
Laikam man ir uznācis tas, kas Cubam te kaut kad bija - domas par paralēlām dimensijām & stuff.
Pat tas, kas bija tikai gada sākumā... viss jau kaut kādā tādā 119386 miljonu gadu tālumā liekas. :D
vienvārdsakot - dīvainas sajūtās manas smadzenes ķimiskajos procesos rada. :P
Laikam man ir uznācis tas, kas Cubam te kaut kad bija - domas par paralēlām dimensijām & stuff.