RĪGAS ARCHITEKTŪRA

I
Tā viena Rīga
ar mīlīgu, ar senu laiku bruģi, ar mūŗiem, ar izbrukušām akmens kāpnēm, ar torņu smailēm, -
tā otra - ar bailēm,
ar torņu smailēs, mūŗos, izbrukušās akmens kāpnēs, bruģī, -
ar acīs un pirkstu galos ritošām
bailēm
II
Mēs ejam -
nāk Laimas pulkstenis pretī un liepas un kanāls ar gulbjiem un opera, Brīvības peimineklis - kā
pastkartē. Bet tad krustojam Ļeņina bulvāri - un asfalts sprēgā, mēs brūkam,
mēs iebrūkam pazemē.
Tās ir šachtas,
tās ir ogļraktuves - un Rīgas vidū mēs esam pēkšņi
milzīgos tālumos no Rīgas. Mēs ejam
pa šachtām ziemeļos - salīkuši, samājoties, čukstot. Milzīgos tālumos
tās liepas, Brīvības piemineklis - kā vecā
pastkartē.
Kā vecā
sen izbalējušā pastkartē kaut kur tālumos,
virs mūsu galvām kaut kur milzīgos tālumos -
Rīga?


1979