Vakar pēc nometnes gribēju, lai apkārtējās negācijas neļautu noplakt patīkamajam, kas uzkrāts nometne un, baidoties, ka tā visdrīzāk notiks jau 15 minūtes pavadot pie "radiem", domāju, ko darīt. Paldies Dievam, man pašai tas nebija jācenšas izdarīt, jo Viņš nekavējās paveikt visu nepieciešamo. Bet tas, ko es sapratu vakar (es gan nesaku, ka man ir neapgāžami taisnība), ir - ja tu vēlies būt neatkatīgs no grēka, tev ir jākļūst neatkatīgam arī no tiem, kas to dara. Tas man tika ielikts sirdī tā pavisam nejauši sākumā domājot par citu tēmu, kā vienkārša vēlēšanā justies nedaudz patstāvīgākai un pieaugušākai. Ejot ar tēti un viņa sievu staigāt gar jūru, paņēmu līdzi savu naudasmaku un izrādījās, ka man vienīgajai ir nauda līdzi. Pēc kāda 4,5 stundu gājiena pieveikšanas iegājām kafejnīcā iestiprināties un sanāca, ka jaunā pārdevēja neizsita čekā tēta pasūtītos pīrādziņus. Tā kā es maksāju, es to pie galdiņa pamanīju, bet pārējie teica lai es liekos mierā, ka viņa pati vainīga. Smieklīgi, bet bija nokārtots, ka Dievs sātana viltīgo gājienu samina - ja maksātu tētis, es nevarētu viņam teikt "nē, tu tā nedrīksti darīt, ej un samaksā!!!", bet "trumpji bija manā pusē" (nemāku izteikties savādāk, ja kāds zina labāku salīdzinājumu, pasakiet man!), aizgāju un samaksāju. Protams, arī man ienāca prātā "tas ir tikai pīrādziņš, pati vainīga pārdevēja", bet Dievs man bija devis iespēju rīkoties pareizi! Un cik tā pārdevēja bija laimīga un izbrīnīta! :)
Ar šo visu es gribēju tikai pateikt, ka vakar pārdomāju atkal un atkal frāzi "nenesiet svešu jūgu" arī tādā kontekstā, ka man nav nepārtraukti jālien zem tās manu radu neticīgo dzīvesveida kontroles, ja es redzu, ka es tur neko nevaru izmainīt un padarīt un man ir iespēja vienkārši pašai izvēlēties, kur es iešu, vai es vēlos pavadīt ar viņiem savu brīvo laiku utt. Tas nenozīmē novērsties no vecākiem, viņus necienīt vai tamlīdzīgi, nē - tas nozīmē cienīt, mīlēt, palīdzēt, bet darīt labāk, pareizāk, rādīt labo piemēru, ja viņi to nepazīst un tiekties būt neatkarīgai no tām LIETĀM, DOMĀM, kas man nav ar viņiem kopīgas!