| |
[26. Nov 2010|12:27] |
|
Sapņos es parasti esmu kreilis. Nez kāpēc? |
|
|
| 1960-1984 |
[21. Nov 2010|20:48] |
Es tiešām nesaprotu, kāpēc man tik ļoti jāpiespiežās katru reizi, lai iestumtu sevī kripatiņu, kultūras, lai arī pēc tam es vienmēr esmu stāvā sajūsmā. Kāda ir recepte pret kūtrumu?
Jebkurā gadījumā, šodien biju uz šo te - http://www.artspace.riga.lv/lv/izstades/izstade?izspas=245 Bija pāris lietas, kuras man aizgāja pilnīgi garām - nesaprotu es heppeningu būtību un no opārta man tikai piemetās galvassāpes... Taču vairums bija ļoti, ļoti. Neskatoties uz manu nemīlestību pret fotogrāfiju, mīļākais darbs bija fotogrāfija ar mīmiem (ak nolādēta mana sliktā atmiņa uz vārdiem). Meitene fotogrāfijā izskatījās tik dzīva, ka roka tā vien stiepās noglāstīt viņas vaigu.
Citustarp kinētiskās skulptūras un atsauces uz NSRD atgādināja Hārdija Lediņa izstādi - http://www.artspace.riga.lv/lv/izstades/izstade?izspas=131 Kas, savukārt atsauca atmiņā to, cik savāda bija sajūta starp desmitiem fotogrāfiju vienā ieraudzīt savu māju un skolu pļavniekos. Dīvaini, ka katrai katrai padomijas ēkai neskatoties uz klonu līdzībi ir kāda sava iezīme, pēc kuras to var atpazīt. Ir māju sajūta. Ir prieks sirdī, ieraugot pazīstamu vietu.
Silti iesaku - atkal jau milzīgs materiāls pārdomām... ja vien pietiktu daiļrunības ar to padalīties. |
|
|
| Norska, svenska och andra skandinaviska... |
[12. Nov 2010|17:34] |
Vispār jau neskatoties uz to, ka es spēju novērtēt makbūku estētiskumu; labākā draudzene zvana man lai pakonsultētos, kurus zābakus pirkt; man nav vienalga kādā krāsā ir sienas manā viesistabā, man tomēr patīk sievietes. Sevišķi man patīk skandināvu sievietes. Ilgi nevarēju saprast kas viņās tāds īpašs, jo blondīnes nav īsti my cup of tea. Aizvakar norvēģu kolēģis izskaidroja:
"You see, we were vikings. And when you go raping and pillaging, might as well enjoy it, right? Do it in style! So we just brought the pretty ones over and left the ugly ones behind. We have a good gene pool, man." |
|
|
| |
[6. Nov 2010|10:43] |
Vakar biju tā noguris, ka tā arī neaizvilkos uz Forgotten Sunrise - aber žēl.
Toties sanāca paskatities "The Walking Dead", nu kur var būt tik neloģiski zombiji? Kas tā par fzombiju, kurš guļ? Do zombies dream of zombyfied sheep? Kas ttas par zombiju, kurš noasiņo? Teorētiski miroņiem taču jau jābūt sarecējušām asinīm, no? Kas tas par zombiju, kas spriņģo pa ielu un pēkšņi saka "awwwwwwwwww, začīc!". Džīzas! Gan jau, ka beigās izradisies, ka filma ir a la "Jacobs Ladder".
Izskatās, ka dzimšanas dienu pavadīšu Oslo... weeeeeeeeeeeh. |
|
|
| |
[2. Nov 2010|22:40] |
Izlasīju dažus savus 2004. gada Cibas ierakstus. Ak mī un žē - man itēšām kauns. Un nē, es neesmu palicis mazākiedomīgs, pašpārliecināts vai lecīgs... bet tas izteiksmes stils - FUI! Mazliet pietrūkst veco cīņu biedru - ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) antikrists, daeve, chimera... Juļečkas un Krēslas stundas. Lai piedod man pārējie, kurus neatceros - 6 gadi nav joka lieta. Sajutos sens.
|
|
|
| Nelabums |
[2. Nov 2010|15:35] |
|
Nevarēju aizmigt vismaz līdz 3iem naktī. Sāp galva un tāda sajūta, ka kāds ir saspiedis krūšu kurvi un izrāvis iekšas. Pārpasaulīga skumja, velk uz korķi. Tāda lūk jautra kombinācija. |
|
|
| Gaidot Godo |
[1. Nov 2010|17:49] |
Man reizēm tiešām ir ļoti skumji, ka es esmu kulturāls nejēga. Ok, vizuālā makslā esvēl kaut ko saprotu, bet literatūra, dramaturģija, klasiskā mūzika man pa lielam ir absolūti melna bilde. Bet ir taču tik daudz kā vērtīga, ko cilvēce radījusi šajos gadsimtos.
Tad nu kopš sestdienas es nožēloju, ka līdz šim nebiju redzējis "Gaidot Godo". Vēl es nožēloju to, ka jaucu asiņainās mērijas ar jēgeri... bet tas ir cits stāsts. Tas, cik labs patiesībā ir darbs liecina tas, ka pat neskatoties uz visai nekādu iestudējumu es joprojām nevaru pārstāt par to domāt. Fantastiski, ka var uzrakstīt kaut ko tik... "elpojošu". Aizdomājos cik ļoti smalks sociuma attēlojums tajā visā. |
|
|