| Māmiņas |
[14. Maijs 2009|23:06] |
| [ | Skaņas |
| | Melotron - Marlene | ] |
Tāda sajūta, ka Latvijas dzemdētājam pa visu ķermeni nav atlikusi neviena smadzeņu šūna. No raksta delfos: „Kāda māmiņa radioraidījumā asi kritizēja valdības lēmumu mainīt likumu laikā, kad daudzas māmiņas ir stāvoklī.” Yeah, vajadzēja sagaidīt, kamēr visas sadzemdēs un tad apcirpt pabalstu... vai arī iedot laiku – 9 mēneši. Sak, ja gribat naudu – vairojaties tagad vai arī paliekat klusi uz mūžu :D
Potenciāli arī mēs varētu būt pie tiem cietējiem, kam dēļ šīm izmaiņām māmiņalga varētu būt vismaz 2x mazāka, bet nu whatever – valstī dižķibele – visiem jāsavelk jostas ciešāk, arī tādiem buržujiem kā es. No ilgtermiņa viedokļa tas, protams, ir absurdi – tiek potenciāli samazināts nākamo nodokļu maksātāju skaits, nav kas cels ekonomiku and stuff. Bet pilnīgi skaidrs, ka šobrīd sociālajā budžetā tā ir vieta, kur nokāst piķi. Kā nekā svēto govi – pensionārus – neviens neaiztiks, jo pensionāri atšķirībā no zīdaiņiem iet balsot. |
|
|
| UK |
[30. Apr 2009|22:13] |
| [ | Skaņas |
| | The Prodigy - Invaders Must Die | ] |
Daudz pārdomu - sākot ar laika ritējumu, beidzot ar politisko situāciju Latvijā. Daudz sajūsmas - Vorhols, Dušamps, Lihtenšteins, Pikasso, Tiger Lillies, Beachy Head... Daudz grāmatu... un pavasaris!
So much thoughts, so little structure - varbūt kādu citu dienu.
Ak jā - spilgtākais iespaids:
 |
|
|
| TTL @ New Player Theatre |
[29. Apr 2009|23:44] |
| [ | Skaņas |
| | The Tiger Lillies - Flying Robert | ] |
Tā izskatās Tiger Lillies, kad viņus nedrīkst fotografēt: ( Learned Pig )
|
|
|
| Arbeit macht frei |
[16. Apr 2009|23:59] |
| [ | Skaņas |
| | Omnia - Dil Gaya | ] |
Man ir pavasaris, visus garlaicīgos darbus es atfutbolēju nah, ik pa laikam izvedu pastaigā Vinsentu un dzīve in general aizvien iespārda - krīze my ass! Laikam šī ir pirmā reize, kad es tiešām izbaudu faktu, ka eju atvaļinājumā. |
|
|
| Patiesība |
[2. Apr 2009|22:17] |
| [ | Skaņas |
| | Stina Nordenstam - Parliament Square | ] |
Šodien prātoju par "garīgi slimiem" cilvēkiem, pasaules uztveri un subjektīvismu - nez vai cilvēks, kurš apzinās savu vājprātu var tikt uzskatīts par vājprātīgu? Bet ne jau par to ir stāsts. Aizdomājos līdz tam vai maz kādam cilvēkam ir pilnībā objektīvs un patiess skatījums kaut uz vienu lietu/parādību vai arī viss tiek kropoļots caur personiskās uztveres prizmu. Paradokss - ja pasaulē ir kaut viens cilvēks, kurš uzskata, ka nevienam pasaulē nav pilnīgi objektīvs skatījums uz lietām un šis viedoklis atbilst patiesībai un ir tiešām objektīvs - šim cilvēkam nav taisnība. |
|
|
| Ārts |
[27. Mar 2009|23:19] |
| [ | Skaņas |
| | NEONAVT - Три недели сна в икее | ] |
Modernā māksla... Man patīk modernā māksla, taču ne tāda kā modernie letiņu „mākslinieki”, kas ir bezbožno talantīgi, bet tādi, kam piemīt spēja būt pašironiskiem (vai vismaz man tā liekas). Manuprāt, šiem modernās mākslas darbiem, lai arī nenoliegšu, ka daži no tiem ir tiešām estētiski baudāmi, vislielākā pievienotā vērtība ir tieši ironizēšana par mākslu kā tādu.
Kopš brīža, kad tika izdomāts fotoaparāts, vajadzība pēc reālistiskas glezniecības ir atkritusi – kāpēc lai zīmētu to, ko daudz ātrāk un kvalitatīvāk var nofotografēt? Pirms gadiem X, kad es vēl mācījos skolā, es teicu, ka glezna ir vērtīga tikai tad, ja tur attēlots tas, ko nevar nofotografēt (ak, Dalī, Dalī...). Ar fotošopa ienākšanu katra razpizģaja mājā arī šī funkcija ir zudusi.
Ir daži mākslinieki, kurus es tiešām cienu – Vorhols, Dušamps, Malevičs – patiess radītājs ir kā Šiva – rada ar vienu savu esības daļu, iznīcinot ar otru. Šie trīs vīri kopā parādīja, ka „mākslu” radīt ir spējīgs katrs idiots, tādējādi nodarot mākslas pasaulei teju tikpat daudz ļaunuma kā Mārtiņš Freimanis Latvijas mūzikai un tieši tāpat kā Iļjiča mantojums joprojām kvēli deg katra postpadomju indivīda sirdī, kas uzskata, ka valsti var vadīt jebkura mājsaimniece. Ja nemaldos, tad ASV kādā tiesas procesā kā precedents tika noteikt, ka māksla ir jebkura darbība, objekts bla bla bla, ja to par mākslu atzīst tā radītājs un vēl vismaz viens cilvēks...
Bet par ko tas viss? Man šodien ienāca prātā, ka paši lielākie mākslinieki ir cilvēki, kas pērk šos pisuārus, melnos kvadrātus un zupas bundžas par miljoniem. Viņi ekstendē postmoderno domu maksājot absurdi milzīgas naudas summas par absurdiem darbiem. Es ļoti ceru, ka vismaz kāds no viņiem apzinās šo ironiju un reiz tiešraidē youtubē sadedzinās Maleviča melni kvadrātu. Es aplaudēšu stāvus.
Martini pudele vēl tikai pusē... stay tuned for more ruminations. |
|
|