Dzīve

Ar šo laikam es sevi pasludināšu par galīgi nestilīgu, nemūsdienīgu šīs sabiedrības dalībnieku, bet..
1. man patīk Ziemassvētki, tādi lieli, ar daudz radiem, pantiņiem, dāvanu meklēšanām/pirkšanām/taisīšanām/saiņošanām, pilnajiem lielveikaliem, komercializēto vidi un tā tālāk (sāk likties, kad šis ir viens no tiem gadījumiem, kad visi snobi gribēja pretoties mainstream'am un paši izveidoju jaunu pelēko, neemocionālo masu)
2. man patīk lielās, baltās, cukur-kāzas un es sev arī tādas gribētu (un vispār laikam, tas, ka gribu kādreiz kāzas jau padara mani atkal par tādu nozēlojamu pelēko latvieti. jo nav pārāk kruti precēties - ko tad mēs ar laulībām pierādam, mēs tač mīlam tāpat un pārējie sūdi, ko parasti saka (bet varbūt jau arī tiešām tic).

šodien mierīgā diena - pamodos pēc vieniem, sapucējos, lai dotos mietpilsoniskā izklaidē uz depo (starp citu, es dievinu mietpilsoniskas izpriecas). Noskatīju paklāju, tapetes un lustru - manā prātā lēnām jau izveidojas mana (t.i. mūsu ar mīļo) dzīvokļa dizaina koncepts - vispār ir divas idejas - viens tāds lakoniskāks, stilīgāks, otrs tāds no sirds hipijisks - nevaru izvēlēties. Bet nekas, vēl ir laiks.

un jau divas dienas to vien daru kā ēdu ķiplokus svaigus - abi ar mīļo esam jauki smaržīgi vislaiku :D toties - izskatās, ka šo ziemu būsu pārcietusi bez slimībai - mani imūnsistēmai tas ir sasniegums!

ok, mans laiks ir iztecējis - dodos spēlēt Latviju!

šodien pirmā diena, kad nekur nav jāiet, jābūt, jāskrien - patīkami - visu dienu sēdēšu gultā un knibināšos
+ šai laimei klāt vēl viena - to do listē tikai trīs darbi, kuri turklāt nav steidzami un vēsā mierā varu ap tiem darboties līdz vakaram - kas nozīmē lēnu un mierīgu dienu

ja vēl dzīvoklī būtu silti, es vispār būtu laimīgs pipars (un bez nosalušiem pirkstiem)
žēl, ka manam datoram tas, kas strādā kā pele portatīvajiem (nezinu kā sauc), neatsaucas maniem mēģinājumiem strādāt ar cimdiņiem - laikam nepietiek skārienjūtīguma! :D

ir dieviiiiiiiiga balliiiiiiiiiiiiiiiiite!

vienu mirkli domāju, ka pag. nedēļas mans labdabīgi augstprātīgais - "es jau nekad neslimoju, kad citi, man vispār 2 gadus nav bijusi paaugstināta temperatūra" laikā kamēr apkārt 4-5 cilvēki knapi velk savus locekļus, par aizsmakušajām balssaitēm pat nerunājot - tūliņ atmaksāsies - auksti, biš sāp galva un tā, bet nekā nebiju - vesela kā rutks un pēc pusstundas snaudas bija skaidrs - tas tikai tas bezmiega nogurums

Man beidzot atnāca un pielika žalūzijas, un , galvenais, sataisīja griestu lampu (tgd es varēšu strādāt istabiņā arī pēc septiņiem vakarā :)
vēlreiz urāā!!!

Tikko kārtīgi izberzu istabiņu un tagad uztaisīju svaigi maltu ķiršu/šokolādes kafiju..
sēžu pie galda, klausos mūziku un cenšos saņemties sešos aiziet uz debatēm
slinkums, gribas sagaidīt mīļo no lekcijām un pavadīt vakaru divatā

jau kādu laiku šis ir mans mīļākais veids kā pavadīt brīvos brīžus - pētu, skatos, priecājos cik viss kas smuks, līdz beidzot pienāca TĀ diena - es atradu ideālo apģērba gabalu!
un mans pirmais pirkums ebay ir veikts, tgd tikai turu īkšķus, lai viss ir ok - lai atnāk laikā, lai der visur kur, un vispār lai forši ir!!!

Lieliski - ir pagājušas ~ 2 nedēļas, kopš izgāju apskati, un mašīna jau nedēļu aizdomīgi rūc (izpūtēja vaina?), kaut kas nedaudz klabinās braucot, aa, un vēl gāzējot kaut kas čīkst (čīkst arī, ja noslāpētai mašīnai spiež bremzes vai sajūgu (man ir automāts, nevis neatpazīstu pedāļus))..
šodien, mēģinot aizslēgt ar atslēgu (signalizācija mēdz dažreiz saniķoties un tad nakts vidū visi ir augšā, jo vāģītis raud), atklāju, ka arī centrālā atslēgas mehanismā arī kaut kas nojucis!

Un tas viss - 2 nedēļas pēc apskates iziešanas

Atbilde uz sākuma jautājumu - nē, tas būtu Mērfija likums, ja tā notiktu 2 h pirms apskates iešanas :)

es dievinu mūsu ikrīta tradīciju - kurš pirmais pieceļas/izlien no gultas, samaļ kafijas pupiņas un pagatavo svaigu kafiju.. tā rīta momenta dēļ es laikam varētu puskaraļvalsti atdot

1) sēdēju esplanādē un piepeši ko es redzu - PHz pacilāts un smaidīgs, runājot pa telefonu nāk pa celiņu. Ko es - sapriecājos satikt kādu paziņu, jau sagatavoju sveiciena tekstu un sāku smaidīt pretim. Bet.. tā kā nāca, tā arī pagāja man garām, uz manu pusi laikam pat skatienu nepametis..

2) biju Dailes teātrī - skatījos "Lodes pār Brodveju" - neesmu teātra kritiķis, tāpēc teikšu tikai, ka man ļoti, ļoti patika. + vēl punkti par tiešām foršo programmiņu.

3) Austras dzimšanas diena - laikam bija forši - vismaz līdz brīdim, ko atceros. Un tas jau laikam arī izsaka visu.

Šad tad, kad saskumstu par savu riepiņu, atceros vidusskolas laikā man teikto: "Ja man būtu tādas krūtis kā Tev, samierinātos ar vēl liekajiem kilogramiem"

:) uzreiz paliek tā, nu - saulaināk :D

Pēc tiem gadiem, kad beidzot būs diploms kabatā - pie joda to naudu un iešu strādāt uz ministriju

es tāda esmu - man gribas rutīnu!

coldplay - fix you

you get what you want
but not what you need

tagad tikai jāatrod, kas ir "what you need"

sajutos kā pirms gada

sāpošu galvu un pilošu degunu sēžu bibliotēkā

un tā vietā, lai darītu neiespējamo - pieķertos gadījuma analīzei - daru gluži ko citu:

pie sevis klusiņām, pa logu raugoties uz Gauju, filosofēju par savu dzīvi
šī darbība jau kļūst par ieradumu, turklāt varētu pat teikt - nelāgu ieradumu

man nepārtraukti prātā stāv domas, ko nevajadzētu un arī nemaz negribas domāt, bet nespēju viņas izmest no prāta vai izdomāt līdz galam

tāpēc tramīga sajūta
neaizšaut kaut ko greizi
vai nepateikt nepareizi

uz pirmdienu uzdoto kampaņas aprakstu uzrakstīju un nosūtīju vakar
mājas eksāmenu e-democrātijā (jānodod līdz 24:00 svētdien) nosūtīju pirms stundas

ko tik nevar izdarīt, ja gribas brīvdienas pavadīt kā brīvdienas, nevis stresojot par darbiem
tgd līdz pirmdienai off, došos uz Alūksni -
braukāties ar riteņiem,
dzert Jāņa vectēva superlieliskigaršīgo vīnu,
spēlēt mauriņa boulingu,
braukt uz pirti, kurai puse Igaunijā otra puse Latvijā,
skatīties Das experiment,
ciemoties un ciemoties,

un vēl darīt visko, jo neviens termiņš nedeg :)

šodien ir dzīves apnikums
pilnīgs un galīgs
nesaprotu savu pašsajūtu (bet nojaušu, ka sūdīga)

man pat negribas iet uz teātri
NEGRIBAS
tas ir kaut kas jauns

iepriekšējās divas dienas pavadīju triecot sevī iekšā vīnus un visko ēdamu

tgd lēnām atgūstos, pagatavoju pikantos rafaelo (no siera, ķiplokiem, olām un krabju nūjiņām), un ķeršos kaut ko palasīt/pamācīties

Vīrietis izliekas, ka mācās, bet īstenībā es dzirdu, ka skatās krabjos.lv klipiņus - tikai nesaku, ka dzirdu un izliekos, ka domāju, ka viņš mācās :D