Dzīve

aizdomājos par sarunu 307..
pārkāpt sev pāri

laikam nevaru
tik daudz kam, un laikam to, kam nevaru pārkāpt es arī neatzīstu.
pat pati sev, kur nu vēl citiem
draņķīgi diezgan


laikam gribu būt liela, ar lieliski izveidotu karjeru, māju/dzīvokli ( šaušalīgi skaistu), vīru ( šaušalīgi īsto), varbūt arī bērneli un mūžīgo apmierinātību ar dzīvi
laikam