Dzīve

Šodien vajadzētu sēdēt un strādāt, sēdēt un strādāt, bet es klejoju internetā, meklējot vasaras kurpes un svārkus, jaunas desktopa bildes un vienkārši skaistas, iedvesmojošas bildes. Plus vēl šodien e-pastā ienācās divi pasākumi nedēļas nogalei, kurus abus gribētos apmeklēt, bet vispār jau tajās dienās vajadzētu labot BD melnrakstu sarkanām acīm un krampjiem pirkstos. Vēl nezinu, ko izdomāšu - izaicināšu likteni un došos izklaidēties, vai tomēr notēlošu apzinīgo un palikšu pie datora (tjip rakstīt, bet nu gan jau atkal nekas no tā prātīgs nesanāks).

un šī dziesma pēdējās dienās mani uzrunā tik ļoti, ka dziedu līdzi pat nemanot:
Kamēr saule vēl nenoriet,
Ļauj savai meitai peldēties iet.
Ūdens vakarā sārta sudraba caurausts šķiet ...
Ļauj savai meitai peldēties iet.

Un vispār Menuets labi ietekmē manu darbu, tik vien kā dažbrīd domas aizpeld līdzi dziesmu tekstiem

Uztaisīju tēju, bet neatceros, vai tā bija paredzēta nomierināšanai vai sapurināšanai. Bet tā kā īsti nezinu, ko man šobrīd vajag vairāk, ta ir ok. Sākumā likās, ka negaršīga bez gala, bet nu jau sāk likties, ka ir laba, kā arī jūtu savādu mieru - tas gan varbūt arī dēļ nelielā dusmu izvirduma.

Šī ir nedēļa, ko es gribu, lai paiet ātrāk - man ir miglains priekšstats, ka nākampirmdien es būšu laimīga. Vismaz krietni laimīgāka kā tagad!

p.s. vēl aizvien nezinu, ko darīt ar pasākumiem nedēļas nogalē. Uz piektdienas it kā varētu tikt, bet tas ellē ratā prom no Rīgas, un, ja sestdien gribu uz laukiem braukt, tad sanāk laika purgāšana.