Dzīve
Vārnu ielas republikā
mēģinu saņemties kaut ko padarīt, bet diena tāda, ka galīgi nav motivācijas. Pelēks un drūms un nekas iepriecinošs arī nenotiek. Turklāt šodien nezin kāpēc mājas elektroierīces taisa visādus pigorus - vairs nesaprotu, kas notiek ar manu mikroviļņu krāsni un ledusskapi ,bet kaut kas notiek.
Vairs neko negribu, kā tikai gribu 20. maijā kaut kur skriet un no priekiem kliegt (varbūt arī gribu alkoholu)
Vairs neko negribu, kā tikai gribu 20. maijā kaut kur skriet un no priekiem kliegt (varbūt arī gribu alkoholu)
tā kā pagaidām nekur uz priekšu netieku, jo jāgaida viena atbilde, piespiedu savu ķermeni trīs stundas pagulēt, lai naktī nenāk miegs. Pirmo stundu bija grūti pierunāt, jo viņš palika tāds nemierīgs un īpaši negribēja gulēt, bet pēc tam jau saldi gulēju un piktojos, ka Jānis mani uzrāva augšā ar savu tel. zvanu. Bet atbildes joprojām nav un joprojām nevaru neko darīt - tas man liek justies bezspēcīgai!