Dzīve

šodien beidzot nekur nav jāiet, ja, protams, neskaita veikalu, lai mīļajam pagatavotu pusdienas un konventu, lai paņemtu tur atstātās kurpes. Bet tas viss tepat, dažu kvartālu tuvumā. Kājas joprojām sāp un nupat paskaitīju, ka neesmu viņām devusi atpūtu no pagājušās pirmdienas - desmit dienas vienā skriešanā un dejošanā (protams, nevaru piekāpties ērtumam - tas viss augstākajos papēžos), vakar beidzot savilka kārtīgu krampi, kad atnācu no dejām.
Tā nu šodien rehabilitācija, jo piektdien viņas vajadzēs labākajā stāvoklī - pašā labākajā, jo plānoju dejas līdz rīta gaismai!
Bet līdz ar rehabilitāciju, šodien arī darbu diena - ja reiz neblandos apkārt pa pasauli, būs jāsakopj māja, jāpagatavo pusdienas un droši vien jāpačubinās ap BD, lai nedēļas nogalē var izklaidēties bez sirdsapziņas pārmetumiem.