Dzīve

šodien jāmēģina notvert darbīgā sajūta, savādāk šī nedēļa tāda diezgan norakstīta! Ko gan nevarētu teikt par vakardienu, pēc kuras šobrīd man nenormāli sāp kājas - jā, kurpes uz superaugstiem papēžiem tomēr nav domātas dejošanai visas nakts garumā. Vismaz ne tad, ja tā ir pirmā viņu lietošanas reize :D Bet vakar bija iespēja sajust atkal Valmieru, studiju laiku un izklaides - lieki teikt, ka tas uzdzina pamatīgu sentimentu. Vēl nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, un, ja viss notiks kā paredzēts, tad stāvēšu VOC un saņemšu zaļo diplomu. Un tad arī teikšu atvadas pilsētai, kurā pavadīju gandrīz četrus gadus, diendienā, kur ieguvu daudz draugu un piedzīvojumu, un no kuras mana dzīve uzņēma pilnīgi citu attīstību kā pirms tam.

Bet šobrīd par to nē, šobrīd jādzīvo procesā, ka vakar mums teica. Dzīvot šeit un tagad. Un vakardienas pati labākā atziņa - pavadīt dienu tā, lai vakarā sev uzdodot jautājumu - vai es šodien izdarīju visu, kas manos spēkos - varētu uz to atbildēt ar apstiprinošu atbildi.