Dzīve

vienmēr, kad sanāk uzskriet kādam stereotipiskajam tekstam par studenšu korporācijām, manī iekšēji uzbango riktīgā vētra un gribas atkal pasaulē taisnību ieviest un citiem acis atdarīt - ne vienmēr vajag skriet pakaļ kaut kur pa ausu galam dzirdētām baumām, dažreiz, iedomājieties, der arī ar savu galviņu padomāt!
Un vispār ne tikai par to - bet kopumā, kāpēc nav izgudrots līdzeklis, kas cilvēkus izārstē no vēlmes gudri muldēt par lietām, kuras viņi vispār nezina. No šiem gaisā paķertajiem tekstiem nevienam labāk nepaliek, ja nu vienīgi pašam, nedaudz infantīlajam, pašapmierinātajam, zem deguna burkšķošajam "gudrītim". Un šis jautājums mani ir uztraucis jau ļoti, ļoti sen - kāpēc cilvēki atsakās saprast skaidri redzamas, loģiskas lietas, tikai tādēļ, ka ir ieciklējušies uz savu šaurās pierītēs skatījumu!

uhh, palika vieglāk, paldies par uzmanību!