Dzīve

žēl, ka laiks ir nepielūdzams. Es labprāt sarunātu ar viņu, lai biš piebremzē, vai pat paskrien uz atpakaļu

atcerējos, ka šonakt nosapņoju, ka izlemju - štrunts ar visu, braukšu pēc diploma saņemšanas brīvprātīgajā darbā. Un atceros, ka mani pēc tam pārņēma patīkama miera sajūta ar kuru arī pamodos un visrītu mēģināju saprast, kāpēc jūtos tik labi - atcerējos un miers pazuda.

Kāpēc sapņos vienmēr viss ir tik vienkārši, bet realitātē ir tik daudz lietu, kas tur Tevi un liek pārdomāt visus kādreizējos mērķus?