Dzīve

mīļais cīnās ar mana datora pārinstalēšanu (beidzot sāk izdoties), es tikmēr fonā ņemos pa soc. tīkliem un adu.
šodien turpināju iepazīšanos ar savas dzīvesvietas rajonu, izskatās tā neko, vismaz pa dienu. Vakar, kad nācu mājās pēc 23iem, tad gan nelikās tik jauki :)

un vēl, tas, ka dzīvojam staburadzes fabrikas tuvumā, par mūsu ikdienas našķiem padara kūciņas, kas noteikti neatsauksies ar labu uz mūsu ķermeņa formām

šajās aukstajās dienās esmu ārprātīgi samīlējusies degošas uguns skaņās (kad kurinu savu podiņkrāsni lielākam siltumam mājās)
Nekad nebiju iedomājusies, ka tas, kas by default liekas neērti un galīgi nemoderni, var būt tik skaisti romantiski