Dzīve

Ja septembrī vēl šad tad bija tāda atpūtas/vasaras sajūtas, tad šis, pirmais oktobra rīts, man ir atnācis ar nostaļģiju tās vispilnīgākajā izpratnē.
Man šķiet, ka ilgojos pēc pilnīgi visa, kas šobrīd nav šeit, 508. uz vietas, pēc visa, kam sāk pietrūkt laiks un galu galā - pēc siltajiem vasaras vakariem/rītiem, kad pamošanās teltī vai siena šķūnī no rīta nebūt nedraudēja ar nosalšanu, kā tas būtu šobrīd! :)